Mazajā radu pasēdēšanā šovakar atklājās, ka mamma manis vietā gribēja dēlu. So kewl. (._.) [Izskatās pēc bēdīga ēmo ķēmiņa? :D] Un vispār es tajā pasēdēšanā uz beigām jau vienkārši sēdēju un prātoju, kā tikšu mājās, jo jutos pārēdusies tiktāl, ka iekšā nelīda vairs nekas. Bet nekas, aizstūrēju tīri glīti. Vismaz nebija kauns brālēna un viņa sievas, ko vedu uz Tōnusu, priekšā par saviem nepilniem 10 mēnešiem ar tiesībām. Tagad sēžu mājās un domāju, vai pareizi darīju, ka atteicos ar viņiem iet. No vienas puses, tuvāk sadraudzēties būtu izdevīgi [vai pareizāk sakot, būtu ērtāk, ja kko no viņiem vajadzētu], bet no otras.. iet uz klubu kopā ar 29 gadīgu vīrieti un viņa sievu [nu ok, sieva ir ok]? Not yet. :D
Man būs mierīgs vakars ar tēju un grāmatu, ko tik ļoti gribas lasīt, bet negribas pabeigt.