man ir ļoti grūti saturēt sevī tās dusmas par tik traku dzīves izvarošanu, tik kliedzošu elli. pēc tiesas un taisnības, man būtu tiesības nogalināt vismaz dažus no viņiem, bet nē... Latvijā ar likumu ir aizliegts nogalināt vai, vismaz, smagi piekaut. Latvijā tādus izdzimteņus kā manus radus sargā likums. un es nevaru to izlādēt uz nevienu citu, jo tie nav man neko ļaunu darījuši. un vainīgos nesodīs, sodīs mani. tad es nereti staigāju apkārt pavisam zvērā nikns, atļaujos skaļi kliegt (vai riet), totālā bomzī, jo man pilnīgi vienalga par citiem, normālajiem kropļiem. bet to nespēju izlādēt niknumu ir pats velns dāvinājis. tie ir smagi, smagi apdeguši spārni.