jā, tas bija spēcīgi, zēn, tāpeč es tev gribētu izrakstīt svītriņās sīvus spirtiņu un pie krūtīm klauvēt nāk lauva tevi apēst un košļā un sprēgā un laizās un dursta maigas acu ābolu kūkas nedienas ar gaismas režģiem un lustras piekakātas no mušu tēviņiem tikai palikūsas redzenes un gredzenoti mūļi laupa mūlāpam mulatam abesīnietim strutu tēviņam klukstētājam un baltu linu vēdinātājam lai visiem ienāk prātā uzpūsties laisties virvē karāties uz atvadām melhiora melu detekotorā iesmērē rozā medu ievelc ar pirkstu pariktes romiešu cipariem grieķiski čuksti, cik ļoti tu mani un mēs visi tevi un mūs ar gaujas pārnēsājamo čemodānu kā šahā salikt divos setos nomesties ceļos un aurot kā taure mani pietrūka visus šos gadus, kad es kalnā kāpis un iekavās palicis melos ieslīdzis un domīgi salīcis manas pieres aromaterapija mani galē un es smacē un viņš dur un lauž un krauj kaudzē kaulu murskuļus un ķieģeļu palīgus un lakstīgalu kaklarotas un dzemdes bālās sienas mani ieskauj kā slimnīcā es vienreiz ietriecos un lauzu mugurkaula olnīcu un durvīs iespiedu galvinski un durvīs es paliku kā sastindzis un mēmais caurvējš acis kakā un durvis laužas ārā uz akacis laižam ar tērvetes alu un kolīdz tas visiem ir iepaticies, tā laumas tantes bēru sindroms glaunās pilvendrānas un meža dzērvenes ērkšķogas lietainās un stampājamās slampai zem kājām ogles ēd gogoli un ar traumētu lēdiju iznākam ledusskapja purgatorijā mazajā koncertzālē, kurā ir tenori un raibas vistas mētā lēdijas ar gaismas kluksti mediānu lustru sazvērnieciskumu un klona maizi ar dns burku rokā urīnā izmērcētu priekšautu iznāk un uzklūp un saplēš krevelēs resnās zivju krevetēs un ienes ūdenī nomazgāt akaci un laiza putnubiedēklim padusi lai tikai pietiek, lai tikai nepāriet kad tikšķ un tinkšķ zem augstiem papēžiem citromons liniņš