10:47 pm
Divas lietas, ko šodien izdomāju:
- cilvēki izturas pret mani daudz labāk, nekā esmu to pelnījusi. Daaaaudz labāk;
- es negribu būt laimīga. Esmu pārāk aizņemta, gribot citas lietas.
Kādreiz es uzrakstīšu par to garāk. Un kādreiz jūs to izlasīsiet.
Kāpēc nepelnīti? Varbūt tu viņiem sniedz kaut ko tādu, kas viņus padara labus pret tevi, tikai tu pati nenojaut, kas tas ir.
man šķiet, ka to, kā pret tevi izturēties un Cik pelnījusi var noteikt tikai citi: te ir tas gods atlaisties spilvenos, nedomāt un pieņemt labo kā faktu ;)
/ne tev noteikt, kā citiem pret tevi izturēties - kā teikt: ko iesēji, to pļauj ;)/
par otro punktu - dikten dīvaini skan.. man šķiet: ja esi laimīgs, tad neesi vairs skumjš un sasprindzis, un tad taisni tās citas lietas, ko gribi, pašas tevi atrod un atnāk..
bet tas tikai tā - man šķiet...
Šitentā vienā no maniem lubeņu romāniem, kur daiļo lordu bija saniknojusi daiļā lēdija, virssulainis lordam novēlēja labu dienu, bet lords īgni attrauca: "Man ir citi plāni."
Man grûti paskaidrot kâ, bet nu shkjiet, ka dikti saprotu. Jo îpashi to otro dalju.
life is what happens while you're busy making other plans
| From: | bozena |
Date: | January 5th, 2011 - 08:54 am |
---|
| | | (Link) |
|
Es atzīšos, ka dažkārt jūtos kaut kā neērti, ja cilvēki pret mani izturas necerēti jauki, vai paslavē. Nu tur, piemēram, priekšnieks iedod brīvu dienu, vai kaut kā tā. It kā parādā justos. Tā būs tā saucamā latvieša trauma "dod, Dieviņi, otram doti..."