Nīcu vārsmojums par godu drīz nākošajam septembrim.
Ziniet kā filmās mēdz būt, ja kādam nepiederošajam nepieciešams kaut kas no slimnīcas vai saistībā ar to, tad šis kāds dodas droši iekšā, ātri vien atrod skapīti vai istabiņu, kur karājas baltie ķitelīši, uzrauj mugurā, labākajā gadījumā vēl dabū visādu slēgto durvju caurlaides un - aidā - I`m a f**king king of the hospitals! Dare to stand in my way! Šodien sēdēju uzgaidāmajā telpā un tieši šāds tipiņš pagāja man garām, izskatoties precīzi pēc viltīga need-to-save-the-world-or-kill-somebody rakara baltā uzsvārcītī. Var jau būt, ka vienkārši jaunais dakterasistents, bet i`m sure there was something cheesy going on. Un šāda doma katrā gadījumā ir daudz interesantāka nekā prasta sēdēšana, blenzšana sienā un cenšanās aizturēt elpu ikreiz, kad kāds tuvu esošais vai pat otrā gaiteņa galā stāvošais nošķaudās. Un tad var, protams, arī aizdomāties drusku tālāk - kas tad liek mūsdienās jauniešiem izvēlēties tieši dakterprofisiju? Mans variants - patika pret asinīm, jo pārējie divi, palīdzēt cilvēkiem (protams, tik un tā bezgala un malas cēlsirdīgs variants) vai iet vecāku pēdās, šķiet garlaicīgi. Te, nu, gan jābūt milzu pārliecībai par šo izvēli, jo zinot cik ļoti mūsdienās daudziem mēdz apnikt vai riebties studēt to, kas iesākts (es, protams, esmu skatāms piemērs - veseli 2 aizgājumi - abi tendēti un definīciju "riebums", bet pirmais vairāk saistīts ar padomju laiku uzskatiem, iesīkstējušiem pasniedzējiem, kas angliski runā sliktāk kā jebkurš, kurš iestājies studēt angļu valodu.) Par savu izvēli, protams, jābūt pārliecinātam. Bet, ja iet stāties vienalga kur, jo vienkārši vajag vienalga kādu papīru, tad es piekrītu Kurtam V. - tā būs dekoratīvā izglītība. Tikai tam retajam procentam, kuri atrod savu vietu un, kuriem patīk tas ko viņi ir atraduši un, kam gatavi veltīt visu savu dzīvi ir veiksminieki, tiesīgi saukties par īstiem zinu-ko-gribu cilvēkiem. Pārējie ar savām dekoratīvajām izglītībām var doties un būt par dekorācijām kādā skatlogā. Mans ceļš ir tieši tāds. Nepareizs, bet tādā virzienā izvēlēts. No kļūdām dažreiz arī mācās. Pārējā laikā nemācās, tikai vāra vēl lielākus mēslus.