Uzskatu, ka cilvēkiem Latvijā generally trūkst komunikatīvās kompetences. Lai gan tā it kā ir pašsaprotama lieta, reti kurš pievērš uzmanību tās mērķtiecīgai attīstīšanai. Šajā gadījumā ar terminu "komunikatīvā kompetence" apzīmēju spēju veiksmīgi izmantot valodu saziņā atbilstoši konkrētai situācijai un komunikatīvajiem mērķiem. Man liekas, ka neformālās situācijās cilvēki lielāko daļu laika komunicē, vispār neapzinoties komunikācijas mērķus un pat neizvirzot sev tos. No kā rodas liela daļa tukšu strīdu/ diskusiju. Šķiet, ka noderīgi varētu būt katru reizi pirms teikt vai rakstīt kaut ko, vispirms paprasīt sev, ko tu gribi panākt. Mērķi var būt ļoti dažādi: uzzināt informāciju; sniegt informāciju; pārliecināt; uzturēt kontaktu; veidot kontaktu; izklaidēties, pļāpājot; aizvainot utt.

Tas pats, lai gan mazākā mērā, attiecas arī uz darbību mērķu apzināšanos.