Ilze. Turpinājums 2
Pēc dažām stundām stipri sagurušā skatā, tikāmies jau skolā, apkrāvušies ar teltīm, guļammaisiem, ēdamo un dabīgi arī dažām pudelēm alus, jo kas gan tas par pārgājienu bez "dzeršanas"! Vēl līdz šim apbrīnoju mūsu plānprātīgo pionieru/skautu vadītāju un viņas bezbailīgo bezatbildību vilkties pārgājienā ar sīkiem perdeļiem...
Kad ierados, pie skolas jau bija sanākusi laba daļa manas klases, kā arī vairāki mūsu vecuma sīči no mūsu miesta otras skolas. Starp tiem arī Jana, kura parādīsies manos stāstos arī turpmāk, ar savu pāris gadus vecāko draugu Raivi. Protams jautrajai kompānijai pa vidu maisījās arī Ilze. Pēc kāda brīža pārgājiens arī varēja sākties. Mūsu apņēmības pilnā vadītāja mēģināja pa ceļam kaut ko stāstīt par apkārtni, par mūsu rajonu, beigās pārmetās uz botāniku un kad palika skaidrs, ka nevienam viņas stāsti neinteresē, sāka ar pāris skuķiem kaut ko savā starpā spriedelēt. Jana ar Raivi ik pa brīdim atpalika un centās noslēpties lai pamaigotos, skuķi saspiedušies savā bariņā kaut ko tērgāja, puiku bariņš pārsprieda vakar pie manis redzēto. Ilze plivinājās starp bariņiem mēģinot kaut kur atrast kompāniju. Beigās piestājās pie manis lai apcerētu cigarešu dārdzības jautājumu. Pret vakaru bijām paspējuši izvazāties pa tuvējām apskates vietām, nopeldēties, lokālā rakstnieka memoriālās mājas pagalmā paēst pusdienas un tagad bijām nonākuši pie Klintīm (tā nu tos dolomīta bluķēnus mūsu pusē sauca), kur bija paredzēta nakšņošana.