Sēžu, klausos U2 un nodomāju: "Bļin, neapnīk!" Un neapnīk jau vairāk nekā desmit gadus. Varētu klausīties rītā, vakarā.
Jā, un vēl viena auklīte, ar kuru uzaugu- Pink Floid. Atceros, šķiet biju tikko sākusi iet skolā, kad mamma no UK atveda divas videokasetes. Toms un Džerijs man un PF "The Wall"- patēvam. Tā nu man bija divas vienlīdz sadistiskas multenes.

P.S. Gribulis vēl joprojām nav pārgājis un es būtu gatava pamīlēties ar jebkuru no superīgajiem U2 vīriešiem.. Nu varbūt ar Kītu nē..