par integrētu psihi
psihologi, pishiatri, priesteri ir profesijas, kur cilvēki pelna naudu, lai palīdzētu sabiedrībai ar indivīdiem, kuriem ir sācies psihes reintegrācijas process. normāli (tā kā vairākumam) ir, ja cilvēkam ir apziņa nodalīta no bezapziņas. šo robežu varētu nosaukt "bailes" - pārņem bailes ieskatīties savā individuālajā un arī kolektīvajā tumsā - izdzēšās. tiem, kam tas reintegrācijas process ir sācies, šī robeža sāk ļodzīties un tie sāk neadekvāti uzvesties. tos sauc par šizofrēniķiem un tādus nozāļo, lai apturētu šo procesu un tie lai netraucētu normālajiem.

ja paveicas, cilvēks tiek no tām indēm vaļā un turpina iznīcināt šo robežu - bailes. gala rezultātā tā izzūd pavisam un visus velnus, kas tur bija ieslodzīti, cilvēks izravē un samin kājām. tad uz cilvēku vairs neattiecas bailes - velns ir padzīts un vairs klāt nevar pienākt, jo nav dēmonu tajā psihē, ar kuriem tuvoties, ietekmēt, progresējoši maitāt.

tāds cilvēks vairs nav normālajai sabiedrībai derīgs, bet tam vēl arvien ir pavēlēts dzīvot. tad šāds cilvēks, psiholoģisks supermens, var izdzīvošanai pielietot savā nu jau apzinātajā bezapziņā mītošās pārdabiskās spējas, un arī kolektīvajā bezapziņā mītošos velnus. bet to viņš dara tikai, lai sevi pret tiem pasargātu, jo visapkārt vēl arvien ir ļaunums.