osalūtiņš kreisās spogulijas bezmiegs un trīce. gaidīsim atkal ciemos kraukšķīgos bezvemus godam pietrūks pieticības mani mēdīt ar tādu krietno beku sniegu štruntu sniegu beku rausis nedaudz palicis par ausu caurumu manā klātesībā būsi uz rudeni palicis par krupi lielos bezmiegos un durkļos uz nāceretes un tas mani izradīs par musulmani lai jau paliek domas ar kreiso krastu piesātinātas un es viņas redzu pa bezdiena gabalu un trūdu nost no vājpiena prāta mielēm kā viens vārds pagarināts tā visiem iepatīkas klausīt grēkus