Putra
Modes kliedziens tā ir viena uzjautrinoša lieta. Kāds kaut ko uzsāk un, ja aiziet tautās, tad aiziet. Un mani sasmīdina. Un, jā - šoreiz tā ir Ķemeru sanatorija. Visi alternatīvie utt. tagad kā sadeguši ar to vietu. Ja viens bijis, otram ar noteikti tur ir jāaizbrauc. Modīgi taču! Savukārt, ja mēs vēl iedalam laikmetus, tad šo esošo var sākt saukt par fotogrāfijas laikmetu (datori jau ir pārāk pašsaprotami pieauguši pie cilvēku pēcpusēm), jo šķiet, ka nekas vairs nav iedomājams bez fotoaparāta. Ne tikai tas, ka sabāzt pilnu netu ar saviem draugu tusiņiem, končiem utt., bet tas, ka arī viss cietais disks ļaudīm pilns ar fotogrāfijām. Gandrīz vai liekas - kā citādāk atcerēsies, kas tad ir noticis? Par šito ne jau tāpat vien aiz nekā darīt (jo darīt ir vājprātā daudz ko) iedomājos, bet gan tāpēc, ka iedevu Tomam līdzi uz siltajām zemēm Nikonu un tagad pati sevi pieķeru pie šī trūkuma, pa brīvdienām aizlaižos dabā un pie sevis domāju, šito vajadzētu nofočēt un šito.. un.. ē, a, kur fotoaparāts? Un tā pāris kadri ko atcerēties garām. Pēc tam, protams, piedomāju, ka tie būtu gana dranķīgi un nevērtīgi kadri un man taču datorā sen vairs nav vietas daudz vienādām un neizteiksmīgām bildēm (un Tomam galu galā tiešām tā manta daudz vajadzīgāka). Un tā aizdomājoties es arī nonāku pie secinājuma, ka ir labi kaut kur aizbraukt pilnīgi bez nekādām tehnoloģijām.. arī bez telefona. Nekāda stresa. Stresu vienīgi šobrīd sāk radīt politisko partiju aktivitātes uz visiem iespējamiem stūriem. Smaidīgu ģīmju ģīmji un skaisti vārdi. Vakar riktīgi nosmējos par to kādu Jaunalksne parādīja A.Ameriku De fakto - kā pilnīgu idiņu! Pirms tam biju lasījusi arī Amerika dotos skaistos vārdus par nākotni utt., utjp. un te viņu parāda TV kā pēdējo debiliķi, ha-ha. Tad tie milzīgie plakāti pa visurieni - tur rūcošais dzīvnieks Krrrrristovksis, tur zumošās bites.. zvēru dārzs Rīga tagad ir. Un vēl tas supermens Šlesers - tāds humors, ka nenosmieties. Draudzene jau izmisumā viņvakar atsūta ziņu: Man pat liftā ir Šlesers! Man nekā cita nebij, ko atbildēt kā: Kurš gan cits? :D Lai kādi mērgļi nebūtu visi šie smaidošie galma āksti un, lai kā politika man neriebtos, viens ir skaidrs - vēlēt jāiet tik un tā, lai nenonāk balstiņas bišu stropā. Un, mēs, latvieši, taču to nepieļausim, vai ne?