viņām abām bija gari, ierudi mati, man vienmēr bija tumši, īsi. tie bija viņu abu mati, kas aptuveni mēnesi pēc tam bija savēlušies gļotainā kunkulī un aizsprostoja vannasistabas trubu, ar melno vampīru dabūju kunkuli ārā, visu draņķību izsūkāju un matus vemstīdamās noriju, es domāju, tas vēl aizvien ir man kuņģī.
savukārt viņš vienmēr atstāja uz poda malas urīna pili. tā nebija nožuvusi tajā dienā, kad atbraucu no gaiļezera morga, kur man vajadzēja viņus atpazīt. pie urīna piles piespiedu vaigu, pieri, ausi, aci, mēli, un tad arī lāses vairs nebija.