Kurvjzieža kontemplācijas

krii

3.1.11 11:55

Tas, protams, nav diez cik oriģināls vērojums un atzinums, bet nevaru še nepierakstīt - lai pašai neaizmirstas.
Ir viena ļaužu kategorija, ar ko jācenšas nenonākt kontaktā, ja negrib galīgi sapist sev dzīvi (vai vismaz saķēzīt vakaru) - tie ir visi tie, kuri saka: "Man ir augstas prasības pret sevi. Un tāpēc es tādas izvirzu arī citiem."
Protams, viņus nevajag tiesāt, viņiem var neuzkrītoši iebāzt kabatā vai somiņā laba psihoterapeita vizītkarti vai pieminēt viņus savās ikvakara lūgšanās, ja esat reliģiozi, bet ielaist kādu no viņiem savā dzīvē drauga vai mīļākā statusā ir neapdomība un neprāts.

• 12 raksta
• ir doma

• mugursoma

  3.1.11 12:10

  

  Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu. Ko tie cilvēki tādu dara? Iedomīgi?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    3.1.11 12:19

    

    "Augstas prasības pret sevi" praktiski vienmēr nozīmē grūtu bērnību, milzu pušķi visdažādāko kompleksu, tendenci uz neirozēm un augstu asinsspiedienu, maniakālu perfekcionismu atsevišķās dzīves jomās un vēl bariņu stingri individuālu ligu un ķezu.
    Savukārt, "augstas prasības pret citiem" - nu, sarunvalodā to dēvē vienkārši par piekasīgu raksturu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • mugursoma

      3.1.11 12:23

      

      Skaidrs, paldies! :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • divi_g

      3.1.11 17:37

      Ai nu, kam nav smagas bērnības un kompleksu pušķīša.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        3.1.11 21:13

        

        Gan jau, ka daudziem ir. Bet tie, kam tas rezultējies "augstās prasībās", ir bīstamāki par citiem.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• fedrs

  3.1.11 12:27

  Augstas prasības man ir tikai pret citiem, pret sevi esmu iecietīgs.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    3.1.11 12:31

    

    Nu, labi, ka vismaz pret kādu!:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • fedrs

      3.1.11 12:51

      Dakter, vai man ir cerības iekļūt, ja ne ikvakara, tad vismaz ceturtdienas vakaru, piemēram, lūgšanās? :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• raaha

  3.1.11 12:49

  

  kā tur bija? ja sieviete kādu mīl, viņa tam piedod visu, pat nodevību, ja nē, tad nepiedod neko, pat pieklājību.
  Nu kaut kā tā. Es vispār arī esmu tuvu tai kategorijai, no kuras Tu baidies :) no otras puses, es noteikti esmu visai ērta saskarsmei, man domāt.
  Jautājums ir tikai par lietām, par/pret kurām ir tās augstās prasības.
  Pazīstu vienu pāri (tiesa, pavirši), kuri, piemēram, ir ļoti pedantiski, pat varētu teikt, ka sīkumaini, tomēr ļoti patīkami saskarsmē, nekad nebrauc manā pasaulē ar paceltu pirkstiņu. Savukārt ir otri, kuru klātbūtnē es graužu nagus un pieklusinu apgaismojumu, lai tikai nenorādītu, cik es tomēr sanākusi nepareiza.
  savulaik lasīju mammas atmiņu kladi vai kaut ko līdzīgu, kur bieži figurēja novēlējums, lai izvēlās draugus tādus, kas paši daudz raudājuši, tādi sapratīs viņas puņķus un asaras. bet taisnība, manuprāt, Tev ir vairāk. tie, kas paši dikti daudz visādus kreņķus piedzīvojuši un neko ar to nav darījuši, ir tiešām grūtie draudziņi.
  Lai gan man vienmēr ir bijis ne to kauns, ne to baidīšanās no tiem, kas dzīvojuši ideālās ģimenēs. Nu tur visi laimīgi, laimīgi, trīsreizēja apskaušanās un sabučošanās pie vakariņu galda. ja nu viņam tu liksies kā vidēja izmēra šmuckaste ar savu ne tik ideālo pieredzi?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • divi_g

    3.1.11 17:36

    > no tiem, kas dzīvojuši ideālās ģimenēs.
    
    Aha, un dažreiz, kad nosaka to ideālās pasaulītes virskārtiņu, sāk parādīties inčīgas lietiņas.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • krii

    3.1.11 21:14

    

    Ja Tu esi patīkama saskarsmē (un virtuālā saskarsme liek tā domāt), tad Tavs prasību slieksnis nevar būt gana augsts, lai no Tevis gribētos izvairīties.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• kinskis

  3.1.11 15:35

  nē, man nekādu prasību pret sevi nav. un neko es neizvirzu :)

  • Atbildēt