Kurvjzieža kontemplācijas

kā tur bija? ja sieviete kādu mīl, viņa tam piedod visu, pat nodevību, ja nē, tad nepiedod neko, pat pieklājību.
Nu kaut kā tā. Es vispār arī esmu tuvu tai kategorijai, no kuras Tu baidies :) no otras puses, es noteikti esmu visai ērta saskarsmei, man domāt.
Jautājums ir tikai par lietām, par/pret kurām ir tās augstās prasības.
Pazīstu vienu pāri (tiesa, pavirši), kuri, piemēram, ir ļoti pedantiski, pat varētu teikt, ka sīkumaini, tomēr ļoti patīkami saskarsmē, nekad nebrauc manā pasaulē ar paceltu pirkstiņu. Savukārt ir otri, kuru klātbūtnē es graužu nagus un pieklusinu apgaismojumu, lai tikai nenorādītu, cik es tomēr sanākusi nepareiza.
savulaik lasīju mammas atmiņu kladi vai kaut ko līdzīgu, kur bieži figurēja novēlējums, lai izvēlās draugus tādus, kas paši daudz raudājuši, tādi sapratīs viņas puņķus un asaras. bet taisnība, manuprāt, Tev ir vairāk. tie, kas paši dikti daudz visādus kreņķus piedzīvojuši un neko ar to nav darījuši, ir tiešām grūtie draudziņi.
Lai gan man vienmēr ir bijis ne to kauns, ne to baidīšanās no tiem, kas dzīvojuši ideālās ģimenēs. Nu tur visi laimīgi, laimīgi, trīsreizēja apskaušanās un sabučošanās pie vakariņu galda. ja nu viņam tu liksies kā vidēja izmēra šmuckaste ar savu ne tik ideālo pieredzi?