Kurvjzieža kontemplācijas

krii

3.1.11 11:55

Tas, protams, nav diez cik oriģināls vērojums un atzinums, bet nevaru še nepierakstīt - lai pašai neaizmirstas.
Ir viena ļaužu kategorija, ar ko jācenšas nenonākt kontaktā, ja negrib galīgi sapist sev dzīvi (vai vismaz saķēzīt vakaru) - tie ir visi tie, kuri saka: "Man ir augstas prasības pret sevi. Un tāpēc es tādas izvirzu arī citiem."
Protams, viņus nevajag tiesāt, viņiem var neuzkrītoši iebāzt kabatā vai somiņā laba psihoterapeita vizītkarti vai pieminēt viņus savās ikvakara lūgšanās, ja esat reliģiozi, bet ielaist kādu no viņiem savā dzīvē drauga vai mīļākā statusā ir neapdomība un neprāts.

• 12 raksta
• ir doma

• mugursoma

  3.1.11 12:10

  

  Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu. Ko tie cilvēki tādu dara? Iedomīgi?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    3.1.11 12:19

    

    "Augstas prasības pret sevi" praktiski vienmēr nozīmē grūtu bērnību, milzu pušķi visdažādāko kompleksu, tendenci uz neirozēm un augstu asinsspiedienu, maniakālu perfekcionismu atsevišķās dzīves jomās un vēl bariņu stingri individuālu ligu un ķezu.
    Savukārt, "augstas prasības pret citiem" - nu, sarunvalodā to dēvē vienkārši par piekasīgu raksturu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • mugursoma

      3.1.11 12:23

      

      Skaidrs, paldies! :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • divi_g

      3.1.11 17:37

      Ai nu, kam nav smagas bērnības un kompleksu pušķīša.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        3.1.11 21:13

        

        Gan jau, ka daudziem ir. Bet tie, kam tas rezultējies "augstās prasībās", ir bīstamāki par citiem.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais