Noteicējs
Kāpēc sanāk, ka mēs par savu dzīvi nēesam noteicēji?
Kāpēc īsta mīlestība nav, un
Kāpēc pilnīgu laimi nav iespējams sasniegt?
Sāpīgi to apzināties, bet tā tas ir. Par savu dzīvi noteicējs tu vari būt tikkai tad, kad dzīvo viens, bet ne jau visi cilvēki ilgojas būt vieni.
Pieaugušie saka;"Tā jau nav mīlestība, tā ir tikkai "pusaudža" aizraušanās.", bet saka, ka mīlestība esot mūžiga, bet neviens jau 50 gadu nav mīlējis - ar laiku tas pāriet. Mūžīga mīlestība sastopama tikkai pasakās, bet nezkāpēc cilvēkam tīk domāt, ka dzīve ir pasaka - tātad mīlestība nepastāv.
Esot kopā ar kādu tu ilgojies būt viens, bet esot viens tu vēlies lai tev blakus būtu tas viens vienīgais. Kaut vai šis piemērs liecina par to, ka īsti laimīgs tu nebūsi nekad, jo vienmēr vajag vairāk un vairāk.
Un vai tu domātu par šādām lietām, ja zinātu, ka rīt tevis šai pasaulē vairs nebūs?
Un vai pienāks tāds brīdis, kad es nebaidīšos mirt ?