Krītoso lapu agonija.
Pilnīgi iespējams, ka drīz tur atgriezīšos.
Jau vakar mazliet nedroši un visai nepārliecināti stavēju Pieturā un vēroju. Tikai pazīstamā Autobusa tur vairs nebija. Bija cits. Cilvēki? - visi svešinieki.

Jā - ir pagājis laiks un nesaudzīgi paņēmis savu. Es ļoti ceru, mani tur vairs nepazīs. Un tā būs labāk, vismaz man. - Neviens netraucēs un neuzbāzīsies ar tik neiedomajami muļķīgiem jautājumiem kā - ko Tu še dari? Vai mani maz atceries?. - Un pat ja atceros, ko tad?

Es nespēju pretoties aicinajumam atgriezties. Jau pārāk ilgi tas nomoka mani.

Jā - es atgriežos - jau šonedēļ.