slinkums vai nespeeja
Kaut kaa biju nozveereejies neaprakstiit sadziiviskas situaacijas, tachu, kaa izraadaas, taas ir arii nosaka, kas buus taalaak. Nekas nebuus, atkal saac te pljurksteet.

Staasts prasts. Nevaru sanjemties, lai rakstiitu TO, ko ja nerakstiishu buus ziepes. Kas sheit ir svariigi? Zinu, ka buus ziepes, bet nevaru saakt rakstiit, taa vietaa sheitan te bakstos. Turklaat chikaashanaas ar garumziimeem.

Un jautaajuma uzstaadiishana arii aplama, nav runa ne par slinkumu, ne nespeeju. Nav vaardu. Zinu, ka vajag saakt pamazaam, un audzeet tekstu kaa sals kristaalu vai laasteku, bet nevaru sanjemties. Es pat nezinu, kas iisti traucee. Kaut kaadas klemmes uz domaam, vaardiem, pat fizisks vaajums kaajaas. Dazhi to sauc par materiaala pretestiibu, kas jaapaarvar. Bet tieshi shis skaidrais formuleejums traucee, jo tad, kad tu sho situaaciju atrodi pie sevis, tu saproti, ka tas nu vairs nav neas unikaals un tev pasham raksturiigs.

(beerns pielaachoja un iedeva buchu uz vaiga)

Luuk, personiibas daliishanaas uzskataamaa veidaa. Kad tev ir beerns, tad tu jau esi sadaliijies un izkaisiits pasaulee (apkaartnee), tu jau esi atpleests valjaa un vairs nav variantu buut tikai sevii. Kaa lai dziivo, ja tevi ir atveerushi pret tavu gribu.
Un luudzu nedomaat, ka ir iespeejams radiit beernu/cilveeku gimenes plaanoshanas celjaa, taa ir nozheelojama attieksme. Beerni gadaas (tas neizsleedz to, ka vinji tiek gaidiiti un, nu ja, un arii miileeti) tas ir laacha pakalpojums sev pasham, saapiiga un gaisha nasta. Pretrunas un sevis rashana gabalos, jo nav iespeejams atteikties no savas daljas. Beerns ir tavs paplashinaajums, nepaklausiigs skanneris ar kuru tu izzini pasauli citaa veidaa. Luuk taa.

Bet iisteniibaa, man tagad IR jaaraksta kas cits, par kaut ko citu, ko esmu uznjeemies. Bljin, slinkums.