Ar savu šobrīdējo "pozitīvismu" pietiktu, lai visi miroņi varētu otrreiz laimīgi nomirt. Manī ir tik liels bezcerīgums, ka nesaprotu ko lai ar sevi dara .. Kapēc man tas viss ir tik grūti?

Lai arī cik tas dīvaini nebūtu, pie manis mēs varam būt divi vien - te ir vairāk privātuma nekā pie viņa. Vismaz man ir tāda sajūta. Šobrīd man nav nekā vairāk par skaistām atmiņām. Ko es esmu pasaulei tādu nodarījusi, ka nekas kas man svarīgs nenotiek tā kā vēlos?! Es jau nelūdzu daudz - tikai, lai ar viņu mums būtu viss ok ..