![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es tā izdomāju, ka vasarā varētu sakopt savus kultūrvēsturiskos robus un vilcienā izlasīt to vasarnīcas bibliotēkas daļu, kas augstāk skapī stāv. Nu jā, un tad es izlasīju:
Anšlava Eglīša "Līgavu medniekus", kopumā OK, tikai ekšena tā pamazāk un visi varoņi diezgan nesmuki un ar sliktām īpašībām, nebija kam sirdi piesiet, tas laikam skaitījās labais tonis kritizēt iekārtu. Seksa nebija, tikai norādes uz to, ka "viņiem bija tas" un daudz lūrēšanas mīļotās logos. Beigās visi saņem pēc nopelniem, galvenais varonis iekšēji attīrās un aizbrauc ar kuģi, snobiskais hipsteris apprec nabadzīgo meiteni. Priekškars.
Gunara Janovska, "Ēnu menuets". Trimdas literatūra. Emm...žutkaja romanķika. Trimdas students Heidelbergas istabiņā atrod senu studenta dienasgrāmatu un ar viņu sākt notikt tie paši notikumi (kaut kas no Kinga, tātad). Īsto vīriešu - tobiš, korporeļu dzīves apraksti, nu labi, izliekos, ka ticu. Pa vidu politisko, atvainojos, polītisko, uzskatu pausme akkungs, šodien un Ajropas savienībā šitā nevar. Beigās vīrietis paliek, sieviete aizbrauc (tomēr labāk, kā kad aizbrauc jumts), visi raud (kaut kas no Remarka). Seksa nebija. Tikai tīras jūtas. Priekškars.
Ģirts Salnais, "Uguns Avoti". Trimdas literatūra. Drausmigi gari. Fuko svārsta biezumā, ja kas. Grafomāns kautkāds! Par 20-to gadu japīšu dzīvi, plus kaut kas no spiegu stāstiem. Atsauces uz bohēmu. (Ja viņiem bija bohēma, kā sauc to, ko darām mēs?). Sekss ir, bet autors augsti novērtē skaidras un tīras jūtas. Beigās visi dabūjas, un skats uz gaišo nākoti. Priekškars.
Un tad es paņēmu Teodora Zeltiņa k-ga "Nu ir tā stunda", 1975. g. "Grāmatu draugs" kaut kur Amērikā. Em.... šito es laikam nespēšu. Tik daudz es neiedzeršu. Futūristisks trilleris par to kā Latvijas atgūst neatkarību apmēram 1974. gadā. Galveno varoni sauc Auseklis Dumbrāns, viņa mīļoto sievieti - Vaidelote... Tas tiešām ir briesmīgi, ko viņi tur dara, man liekas autors pārēdies zemesriekstu sviestu. Palasīšu pa diagonāli, jau tagad skaidrs, ka nekādas erōtikas nebūs, jo citējot autoru pornogrāfijas šurnāli attēloja "miesas plikumus" un arī ekšens tāds nekāds.
Anšlava Eglīša "Līgavu medniekus", kopumā OK, tikai ekšena tā pamazāk un visi varoņi diezgan nesmuki un ar sliktām īpašībām, nebija kam sirdi piesiet, tas laikam skaitījās labais tonis kritizēt iekārtu. Seksa nebija, tikai norādes uz to, ka "viņiem bija tas" un daudz lūrēšanas mīļotās logos. Beigās visi saņem pēc nopelniem, galvenais varonis iekšēji attīrās un aizbrauc ar kuģi, snobiskais hipsteris apprec nabadzīgo meiteni. Priekškars.
Gunara Janovska, "Ēnu menuets". Trimdas literatūra. Emm...žutkaja romanķika. Trimdas students Heidelbergas istabiņā atrod senu studenta dienasgrāmatu un ar viņu sākt notikt tie paši notikumi (kaut kas no Kinga, tātad). Īsto vīriešu - tobiš, korporeļu dzīves apraksti, nu labi, izliekos, ka ticu. Pa vidu politisko, atvainojos, polītisko, uzskatu pausme akkungs, šodien un Ajropas savienībā šitā nevar. Beigās vīrietis paliek, sieviete aizbrauc (tomēr labāk, kā kad aizbrauc jumts), visi raud (kaut kas no Remarka). Seksa nebija. Tikai tīras jūtas. Priekškars.
Ģirts Salnais, "Uguns Avoti". Trimdas literatūra. Drausmigi gari. Fuko svārsta biezumā, ja kas. Grafomāns kautkāds! Par 20-to gadu japīšu dzīvi, plus kaut kas no spiegu stāstiem. Atsauces uz bohēmu. (Ja viņiem bija bohēma, kā sauc to, ko darām mēs?). Sekss ir, bet autors augsti novērtē skaidras un tīras jūtas. Beigās visi dabūjas, un skats uz gaišo nākoti. Priekškars.
Un tad es paņēmu Teodora Zeltiņa k-ga "Nu ir tā stunda", 1975. g. "Grāmatu draugs" kaut kur Amērikā. Em.... šito es laikam nespēšu. Tik daudz es neiedzeršu. Futūristisks trilleris par to kā Latvijas atgūst neatkarību apmēram 1974. gadā. Galveno varoni sauc Auseklis Dumbrāns, viņa mīļoto sievieti - Vaidelote... Tas tiešām ir briesmīgi, ko viņi tur dara, man liekas autors pārēdies zemesriekstu sviestu. Palasīšu pa diagonāli, jau tagad skaidrs, ka nekādas erōtikas nebūs, jo citējot autoru pornogrāfijas šurnāli attēloja "miesas plikumus" un arī ekšens tāds nekāds.