Vēsture
hmm, patiesi tā varētu būt 
12.-Dec-2006 01:46 pm
Nav viennozīmīgas atbildes, kāpēc Eiropai, kura lidz viduslaikiem bija tāda pati nomale kā pārējā Lapzeme, dažos gadsimtos izdevās panākt civilizācijas attīstības ziņā Āziju un materiālās attīstības ziņā to pat apsteigt. Taču doma interesanta: Āziju nobremzēja tolerance un reliģiskā iecietība. Eiropā liberālisms radās kā reakcija uz ieilgušo reliģisko neiecietību (inkvizīcija un ķecerisms) un reformācijas (Luters, Kalvins & Co) aizsāktajiem XVI-XVII gs. ticības kariem. Pēc šiem asiņainajiem sārtu gadsimtiem, it īpaši pēc Trīsdesmitgadu kara domājošajam mazākumam kļuva skaidrs, ka kaut kā jārisina problēmu, lai līdzās varētu dzīvot dažādām konfesijām piederīgie. Citādi asins dzīres turpināsies. Pamatprincips "kas tronī, tā ticība valstī", tā arī nespēja būt pietiekami efektīvs. To pakāpeniski nomainīja liberālisma ideja: lieciet ka mierā individuālo pārliecību (kas būtībā nav svarīga, jo pēdējās instances patiesības atrašana nav iespējama), lai visi pelna kāpostu - kāpītis apvienos sabiedrību (aber nepāraudzināmos fanātiķus var eksportēt uz Jauno Pasauli vai Āfriku iezemiešus ticības vārdā slaktēt). Savukārt Āzijas sabiedrībām raksturīgā nosacītā reliģiskā iecietība neradīja to pamatu, lai tās pie liberālisma modeļa nonāktu pašas. Lūk ja būtu laikus attapušies, ka jākauj pēc kārtas visus ugunspielūdzējus, kristiešus, hinduistus, budistus, šīiitus, sunnītus, sūfistus, daoistus, šamanistus, būtu arī Āzijā tagad liberālisms. Ij vēl mūsējos pamācīt varētu, pieredzītē dalīties.
Comments 
12.-Dec-2006 02:19 pm
domāju, ir nenovērtēta sefarādu jeb ibērijas ebreju ietekme viduslaiku eiropas civilizācijas attīstībā. agresīva tumšu mežoņu ekspansija kultūru jaunajās zemēs nepaceļ, tie izšķīst līdzīgi kā ģermāņi Rietumromā. Savukārt, ja reliģiski agresīvo pēdās seko izglītotie liberāļi, tad jaunā vara ir uz palikšanu. Pavērsiena brīdis iestājās, kad Ferdinada un Izabellas īpašumus pieskatīt un attīstīt uzņēmās Andalūzijas sefarādi - tie bija apsviedīgi naudas un kapitāla lietās. Zem mauriem viņiem nebija iespējas īsti izpausties, tur nebija kāposta un militārā spēka. Tad nu bija dīls: spāņi ar zobenu un krustu, sefarādi ar izglītību, menedžmentu, tirdzniecību un attīstības stratēģiju. Bez sefarādiem spāņiem prātā neienāktu meklēt indiju rietumos. ne tikai sameklēt, bet organizēt kolonijās funkcionējošu pārvaldi. Sefarādi bija uz izķeršanu visos R-eiropas galmos. Gan kā militārās stratēģijas plānotāji, gan kā banķieri, gan kā top chief office executives. Līdz ar to izplatījās reliģiskā tolerance, eiropa kļuva gatava reformācijai. Un reformācija pirmām kārtām nozīmēja attieksmes maiņu pret naudu, kapitālu, to krāšanu un grozīšanu. Liberālisms = nauda.
12.-Dec-2006 04:41 pm
Pie mauriem sefardiem labi klājās, taču Spānijai apvienojoties patiesi nāca "valsts pasūtījums", kur kāpīts kudi lielāks.

Lai gan man jau šķiet, ka pie vainītes ir trakais Buhāras emīrs Timurs klibais, kurš sagrāva čingizīdu rūpīgi būvēto Zīda ceļu un izpostīja Centrālāziju - sauszemes ceļi uz Ķīnu bij pārcirsti, vajadzēja meklēt jūras ceļus.
This page was loaded Nov 6. 2024, 7:58 am GMT.