Atvainošanās vēstule Gribēju no visas sirds atvainoties par darba neiesūtīšanu. Šeit laikam vietā būtu paskaidrojums, kā līdz šādai apkaunojošai situācijai nonācu. Ceru, ka sapratīsiet un aiztaupīsiet man savus sašutuma pilnos skatienus.
Tātad trešdienas pēcpusdienā uzzinu sava garadarba tēmu. Pretiniekos fortūna smīnot piespēlējusi vietējās sabiedrības sviesta guru unpy. Viņa kontā dramatiskas diskusijas par sieviešu krūtīm, regulāri cibas ieraksti un vērā ņemami panākumi ventilātorā, tiek baudīts apkārtējo respekts un cieņa (nejaukt). Man nav nekā no tā visa. Varbūt labāk padoties?
– Nekad – pie sevis nočukstu, rokai stiepjoties pēc iedvesmas avota lētāko alus izstrādājumu plaukta virzienā. Jau ceļā uz mājām iztālēm ieraugu stāsta aprises, tam ir jāiedvesmo, rautin jāizrauj cilvēkus no viņu ikdienas rutīnas pretī tautiskuma un zudušā nācijas varenuma atdzimšanai. Galu galā, senās dziesmas nosaukumā ietverts episks simbolisms – mācības, ceļš uz gaismu, konkurētspēju un saticību vienlaicīgi, arī ģimenes vērtības. Redzu slēptas gaidas pēc tieši šāda varoņstāsta drūmajās pretimnācēju sejās un bērnu nedrošajos skatienos. Tad man vēl nebija ne jausmas,
( kā tas viss izvērtīsies )