Vakardienas pasākumā, kura devīze izvēlēta saskaņā ar kompānijā iepriekš jau apspriesto ideju par to, ka vajadzētu turpināt, tika zervēts sekojošais:
Nu ko teikt, bija taču lieliski. LIELISKI!
in vino veritas! Trīs lieliski vīni viens par otru krāšņāku buķeti, laba kompānija, silts mājoklis ar slīdošu restorānvagonu aiz loga - ko citu viena kusla sirds var vēlēties klusā sestdienas novakarē. Baudot vīnu drusku tā kā lēmēti attiecos pret izklaidi, bet ceru tas tiks piedots...
Ēdienkarte – īsti sildoša, krēmīga biezzupa ar ingveru, kuru izļeksējām katrs pa pusotrai porcija. Būtu gribējuši vēl, bet kā zināms labumam mazuma piegarša i zupa bija izēdusies nemanot.
Pamatēdienā tvaicēts lasis, rīsi tandõõrī - nu gardi protams, gardi, ko citu lai saka. Un Chardonnay! Ja paēdis cilvēks nevar vien beigt ap ēdienu knakstīties, tad nekā citādi kā par gardu maltīti to nenosaukt.
Un tad mēs iekarojām Katanu, daži vairāk, daži mazāk un daži vienkārši baudīja vīnus...vēl tagad smaidīt gribas par gardo buķeti.
Un tad mēs cepam pankūkas, ik vienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek, bet kā zināms pankūkas lēni top un ātri pazūd. Man garšoja ar smiltsērkšķiem (ja kas :))
Un tad atkal drusku garda Merlot... un turpinam iekarot Katanu.
īsi sakot mūsu grupa secina, ka šitā jau tas viss nebeigsies un mēs lieliskās kompānijas ietvaros turpinām apkārt dauzīties un izēsties!
← Previous day | (Calendar) | Next day → |