gandrīz gandrīz ideālas vakariņas - Raports #4, Geheimabteilung #2: ražotāja reklamācija

Ha, mēs pirmie esam finišā! ;]
Patiesīb sakot, nav jau nekā tur baigi priecīgā, jo šīs četras vakarēšanas bija tīrā bauda (izņemot ēšanu pie manis, jo tad bija jākreņķē, nevis jābauda).
Noslēguma diena un vakars bija vunderbā. Saimnieks begemots mums deva apēst un visādi citādi iznīcināt 5 ņammas:
1) ingvera kokosriekstu zupu, kas man pārsteigmu bija maiga maiga un neasa. Ielija kuņģī aci nepamirkšķinot (cik nu ātri tai vakarā varēju pakustēt). Ņam ņam.
2) vīnu (daudz vīnu). Ja par vīnu arī ir jāsaka "ņam", tad saku - ņam!
3) tvaicētu kasi ar tandori rīsiem. Īpašs kompliments par rīsiem. Bet arī lasis un pati mērce bija nemazāk komplimentus vērti. Ņam ņam ņam.
4) pankūkas divos veidos - viens veids bija paša begemots gatavotas pankūkas, un otrs veids bija 70% tante gatavotas. Enīvei, pankūkas bija tik mīlīgi gatavotas, ka begemots, viss iekš tā procesa, bija nopūderējis ķermeni ar miltiem. Nez, kur vilibaldis saksatīja romantiku smiltsērkšķu zaptē, bet tā bija manām garšas kārpām kkas pārāk nesaprotams. Bet, vilibaldis un tane ievārījumi gan bija ņam. Un tad par tām pankūkām saku ņam ņam ņam.
5) atradās rieksti, kuri otrās spēles laikā tika pa pusei iznīcināti (iznīcināta tika tā puse, kura bija pistāciju puse).
Izklaidē bija spēle... Ē, nezinkā sauca, bet forša stratēģijspēle, kurā atplauka visi mūsu biznesmeņu un riebekļu tipi. Cik mēs stundas spēlējām? Kādas 3-4 laikam. Značit bija ņam!
Vakars bija bezgala mierīgs un tāds, kādam tam vaidzēja būt. Emmīl, sēdies 10 ;]

(Reply to this)