Varbūt noder šis: http://szf.lu.lv/files/Agora%206.pdf
Nezinu gan, cik tur daudz būs par Musolīni.

(Reply to this) (Thread)

pieminēts ir, bet ne kontekstā. tāpat paldies: vērtīgs materiāls.

(Reply to this) (Parent)

Nebija viņam tādas mīlestības - tāpēc arī Tev neizdodas neko par to atrast.

(Reply to this) (Thread)

Nākamais runā Itālijas sūtnis Latvijā Dr. Mameli, līdz izsaukumam „Lai dzīvo latviešu – itāļu draudzība”, un svinīgā daļa noslēdzas ar deputāta Meci uzrunu un uzsaukumu „Lai dzīvo Ulmanis un Musolīnī!” Viens no biedrības regulārajiem pasākumiem ir fašistiskā apvērsuma – Romas gājiena – ikgadējie atceres pasākumi, par kuriem Straubergs saka: „Romas gājiens bija tas, kas strauji pagriezis vēstures ratu, radot jaunas dzīves iespējas, jaunu ideju gaismā, goda vietā liekot tautas vienību un viņas gribas noteiktību. 15. maija notikumi, kad mūsu tautas vadonis Ulmanis veda jauno Latviju viņas nākotnes spožajā gaitā, liekot mums jo skaidrāk saprast šī gājiena nozīmi.”

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Memeli - Tukšā politiķu vāvuļošana, kura nepierāda itin neko.
Nezinu kas ir Straubergs, bet tālākais arī ir tukša diršana, iespējam pieglaimošanās kādam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:( ir kādi argumenti, kāpēc lai viņš duči nemīlētu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā ir. Kāpēc gan viņam viņš būtu bijis jāmīl?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kādi? man šķiet, viņu režīmi tīri labi saskanēja, pēc purna arī abi visai līdzīgi:) kā lai tur nerodas simpātijas!? no tā laika preses arī man radies priekšstats, ka ar, piemēram, hitleru, franko, pilsudski un citiem iznireļiem ulmanis tā nečupojās.

(Reply to this) (Parent)

Man liekas, ka Ulmanis ne ar vienu īsti "nečupojās" un tur arī bija visa mūsu pirmās valsts traģēdija. Proti, būtu mums bijuši labi starptautiskie sakari, valsts nebūtu tik vienkārši tikusi pārdalīta starp divām lielvalstīm.

Pat ar kaimiņvalstīm bija draņķīgas attiecības.

kad valsts politiķi atklāja, ka ir uguns pakulās tad nu mēģināja kaut ko pa roku galam grābt un glābt, bet bija par vēlu.

Vienīgā čupošanās reāli notika "apstākļu sakritības pēc":

1) Vispirms ar igauņiem - līdz viņiem nebija tikuši lielinieki (lasi - Latviešu sarkanie strēlnieki, kas Ulmaņlatvijas vietā gribēja te ieviest Stučkas Latviju) tapēc viņi varēja mums "aizdot" palīdzēt, jo mērķis bija līdzīgs.

2) Pēc tam ar poļiem, bet poļus mēs piečakarējām - poļi gribēja iet tālāk pret maskavu, bet latvieši izdomāja apstāties. Daugavpili latviešiem atbrīvoja poļu tanki. Bet miera līgumumu poļi ar krieviem noslēdza Rīgā.

3) Pa vidam mums mistiskā kārtā palīdzēja briti. Ko viņi te bija pazaudējuši - nezinu, bet viņiem kaut kāds funktieris te bija un Ulmani atbalstīja.

4) Ar ASV Ulmani šķiet saistīja tas, ka viņš bija tur mācījies un iespējams tur iniciēts kādā masonu ložā. Nav brīnums, ka mācēja turēties pie varas - bija guvis attiecīgo izglītību.

Ar leišiem mums bija sliktas attiecības - Leiši paši bija sākuši klapēties ar poļiem. Latvieši šo brīdi izmantoja lai spēlētu "mērnieku laikus" teritorijās, kuras leiši uzskatīja par savām ziemeļu teritorijām. Nācās vēlāk diplomātiski atpirkties leišiem atdāvinot kuršu jomu. Vai tas uzlaboja attiecības? Nezinu.

"Tautu savienībā" mūs uzņēma, bet kāda jēga bij no viņas, to visi zinam ....

"Ņe čital no mņeņije imeju" :)

nekas īpaši vērtīgs man nenāk prātā, bet pieļauju, ka atslēgvārds varētu būt LU prof. Inesis Feldmanis. Viņš ir sevišķi kritis uz fašismu.

(Reply to this) (Thread)

izskatās, ka vairāk uz okupācijas laiku, bet paldies, atradu vienu rakstu krājumu citai lietošanai.

(Reply to this) (Parent)