Biedri [entries|archive|friends|userinfo]
Vajadzību katalogs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

... [Jul. 22nd, 2019|03:14 pm]

gracy_kelly
Kad kaut kas ir dabīgā nāvē nobeidzies vai arī vienkārši nogalināts, tas vienkārši ir beigts. Un punkts.
Nav ko beigtu suni spārdīt. Nevienam no tā labāk nepaliks.
linkpiedāvāt variantu

[Jul. 22nd, 2019|01:42 pm]

roncijs
[Tags|, , , ]

bāc, bija kaut kas jāieraksta par nedēļas nogali. bet kas. pēdējos divus rītus mostos pirms septiņiem, jau līdz pēcpusdienai jūtos pēc sūda.

un kaut ko mēģinu saprojektēt, un vispār tagadējais rezultāts nav ļoti tālu no vēlamā un publicējamā. man tikai nav ne jausmas, kā pabeigt tos atlikušos 10%, kad visam būs iziets cauri un vajadzēs noslīpēt līdz pūres šoķenīšu līmenim. un jāsāk laikam kādam parādīt un meklēt kļūdas. lai arī kā gribētos tajā priekšlaicīgi nedalīties

skicēju kaut kādu runu nākamajai sapulcei, jo ir zb tik ļoti daudz kas. visuzkrītošākais, ka nākas sevi spiest, lai izdarītu viselementārākos tāskus. pašā sākumā bija pilnīgi otrādi, nezinu ko/kā darīt, bet tik ļoti gribas, tagad principā viss ir zināms, bet bļe.

atkal pusnoplīsa austiņas.

ā, jā, ķinītī redzēju the professor ar depu. es nezinu, kāpēc deps ir deps (vēl pirms karību pirātiem), bet viņa sakāmais bija uzrakstīts ļoti labi, bet teju viss pārējais tajā gabalā man ausī kliedza, ka man bija taisnība, nespējot noformulēt, kādas filmas es skatos vai kādas filmas man patīk. jo šī nav viena no tām. un tarantino treileris ož pēc dīvaini sagremojama mistrojuma. bet superfilmas vaiba vīstoklis tur spīd cauri nevainojami.
linkpiedāvāt variantu

Lepnība [Jul. 22nd, 2019|10:50 am]

klusums
Ja man piemīt kāds no septiņiem nāves grēkiem,tad pilnīgi nešaubīgi tā ir lepnība. Īpaši labi es to jūtu attiecībās. Es baismi jau lepojos ar sevi, ka man ir attiecības. Šajā gadījumā pat trīs, kas ir trīškāršs lepnums. Iepriekšējās, kad beidzās, bija arī tas "kā nu tā man vairs nav", bet tīri no tās puses, ka man vairs nav ar ko lepoties un esmu "kā visi".

Protams, to visu var analizēt no kurienes. Izteiktais attiecību (draudzības, ilgstošas komunikācijas ar cilvēkiem, vecāku klātbūtnes) trūkums bērnībā. Arī pieaugušā (pēc 18 skaitās pieaudzis, ja?) vecumā pirmie desmit gadi pagāja 90%+ bez attiecībām un ar vairākām pārtrūkušām draudzībām. Vēsture, lai arī interesanta lieta, dod visai maz risinājumus.

Šībrīža patterns varētu būt savas vērtības saistīšana ar attiecībām, gan citu acīs, gan savās. Tas liekas tik absurdi, jo es esmu Tā uzaudzējusi savas vērtības sajūtu, it īpaši, kad biju viena. Bet laikam ir vērtība tajā, ka es cilvēkiem patīku, ka vērtīgi cilvēki mani izvēlas. Un godīgi sakot, es ar šo bieži kliboju, pārdzīvoju par to, ka liekas, ka kaut kādiem dažiem cilvēkiem nepatīku. Esot (jūtoties un vēsturiski pieredzot) sociālajam lūzerim, nonākot saulītē no tās lepnības ir kaut kā grūti izvairīties. Skatieties, skatieties, es tomēr esmu kaut kā vērta.

Kādi varētu būt risinājuma, virzieni, man nav ne jausmas. Laikam tā kārtīgi jāizbauda, ka es esmu kaut kā vērta, ka foršiem cilvēkiem patīku. Jāpieņem fakts, ka īsti vairs neesmu sociālais lūzeris. Es esmu daudz strādājusi, lai tā būtu, bet tad īsta darba augļu rezultāts ir pazemība (šis vārds nav ideāls) un pateicība. (Tas vispār ir atsevišķs temats, kur es savas izaugsmes rezultātā vairāk jūtu līdzjūtību pret citiem nevis pārākumu pār to, ko esmu "paveikusi"). Jā, šķiet, kā pateicība ir pretinde lepnībai.
link1 piedāvāja variantu|piedāvāt variantu

[Jul. 22nd, 2019|11:07 am]

kisswithafist
Meklējot apdares materiālus remontam, jautājums ir tikai viens – āāāāāāāāāāāāāāāāāāā, kāpēc tirgotājiem ir TIK sūdīga gaume?
link9 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Jul. 22nd, 2019|10:01 am]

prtg
[Tags|]

Hoche Düne bodysurfing
linkpiedāvāt variantu

Kad negaidītais ir labāks par meklēto [Jul. 22nd, 2019|09:51 am]
piecis
Pēc laiski pavadīta sestdienas rīta cēliena, jo bija beidzot jāatpūšas no pozitīvo iespaidu gūšanas, brokastis tika apvienotas ar pusdienām un sākām domāt, ko iesākt līdz dabas koncertzālei. Ātrais lēmums - jāapmeklē kāds Līgatnes virzienā esošs restorāns, kurā mēs vēl neesam bijuši. Velkot ar pirkstu pa četrstūra karti, izvēle krita uz Ungurmuižu. Aiziet!
Tā kā kājas vēl bija krietni stīvas no Tartu riepu izgāztuves šturmēšanas, ar mazu līkumu caur parku devāmies uz restorānu. Reāli pa smalko! Siekalas jau sāka savu darbiņu, kad izdzirdējām bārmeņa tekstu: "Diemžēl, visi galdiņi aizņemti". Nu, neko, nākošā pietura Cēsis.
Neko jauku nenojaušot noparkojāmies pie vecpilsētas lejas maksimas, devāmies augšup. Uzreiz aiz Fono pēkšņi deguns rauj iekšā kādā pagalmā. Tur milzīgs zupas katls uz uguns, mājas ēdienkarte, reāls etno aprīkojums, jo galdi, krēsli un aprīkojuma elementi savākti no visiem kaimiņiem. Samaksājām draudzīgas naudiņas Simonai par karbonādītēm ar mājas piegaršu, noklausījāmies pavāra gaumīgo joku par to, ka par viņa pašdzītā degustāciju ir jāmaksā pavicinot gaisā kredītkarti. Apsēdāmies un sapratām, ka šis ir 1000 reizes foršāk par jebkuru restorānu. Un mājīgi garšīgāk! Arī Simoniņas un pavāra nēsāšanās pa pagalmu ar gatavajām porcijām bija tā riktīgi jautri: "Kam divas karbonādītes? Kam melnās kafijas? Kefīrs, kam kefīrs?...". Kā izrādījās, viņi to dara tikai reizi gadā. Mēs trāpījām!
P.S. Ārā ejot vēl ielaidāmies sarunā ar pavāru un pie viena pateicām paldies arī par gleznām, kas bija izstādītas vārtrūmē. Kā izrādījās, tās esot gleznojusi dāma, kas mums taisīja karbonādi! Ejot prom dzirdēju pavāra saucienu: "Anita, tev saka paldies arī par gleznām!"
link2 piedāvāja|piedāvāt variantu

Tikai pierakstīt [Jul. 21st, 2019|11:34 pm]

dumshputns
Dūju reference. Viens. Telpiskā skaņa. Divi. Zebras ir tik strīpains medījums, ka lauvām sareibst galva. Trīs.
linkpiedāvāt variantu

[Jul. 22nd, 2019|01:16 am]

vacatio
[Tags|, ]

Pēc 3 mēnešiem, profilaktiski lietojot antidepresantu pret migrēnu, kļuvu par emocionālu vegānu. Pārstāju iekārot miesu un vispār pārstāju iekārot.
Pret migrēnu līdzēja diezgan labi, bet tā vienaldzības sajūta palika neciešama.
Nomainīju pret citām - vienaldzība pazuda, bet migrēnas atgriezās.
Tagad ir dilemma. Apsveru variantus. Varianti ir. Daži diezgan dārgi.
link4 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Jul. 22nd, 2019|12:25 am]

saccharomyces
note to self: nevajag vakarā pirms gulētiešanas runāt par karu.
linkpiedāvāt variantu

[Jul. 21st, 2019|11:24 pm]

neraate
nav jēgas izsamist un rīt asaras, vai ne, tādēļ rīkošos konstruktīvi un lasīšu tās mīlestības valodas. un ja no tā ne druskas neaizķersies, paņēmu taču arī mīlestība kā dzīvesveids
un vispār bibliotēkā droši vien vēl daudz par šo tēmu
linkpiedāvāt variantu

[Jul. 21st, 2019|08:48 pm]

vikuks
es esmu ļoti priecīga! arī tā var būt :)
linkpiedāvāt variantu

par puķēm [Jul. 21st, 2019|08:06 pm]

f_g
[Tags|]

Pasūtīju peoniju "Joker". Jācer, ka rudenī atnāks.
linkpiedāvāt variantu

#zerowaste [Jul. 21st, 2019|01:01 pm]

jim
Gribu iemācīties braukt ar skeita dēli, bet viņi, maitas, ir stipri dārgi. Varbūt kādam mājās ir pašam vairs nevajadzīgs skeitbords?
link35 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Jul. 21st, 2019|12:13 pm]

teja
Sarunās ar filozofijā izglītotajiem horeogrāfiem es uzzinăju, ka ir tăda "procesa filozofija" sāku gandrīz vai trīcēt, lūk trūkstošais puzles gabaliņš, lūk tas, ko es vislaik gribu teikt, bet nezinu vārdus. šī dēļ es gandrīz būtu gatava atgriezties skolā.
linkpiedāvāt variantu

[Jul. 21st, 2019|06:48 am]

roncijs
šonakt sapņoju veco scenāriju, kaut kur pa angliju dodos ar kājām 30km starp mazpilsētām ar diviem koferiem un visu laiku kādu no tiem diviem pazaudēju
linkpiedāvāt variantu

[Jul. 20th, 2019|11:15 pm]

kisswithafist
Man tagad ir arī silikona konditorejas maisiņš un es vispār esmu neuzveicama.
link2 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Jul. 20th, 2019|03:54 pm]

saccharomyces
[Tags|]

In the realm of sense and reason it seemed logical for something to make sense for no reason (natural order) or not make sense for some reason (the deliberate design of deception) but it seemed perverse to have things make no sense for no reason. What if you colonize your own mind and when you get inside, the furniture is attached to the ceiling? What if you step inside and when you touch the furniture, you realize it’s all just cardboard cutouts and it all collapses beneath the pressure of your finger? What if you get inside and there’s no furniture? What if you get inside and it’s just you in there, sitting in a chair, rolling figs and eggs around in the basket of your lap and humming a little tune? What if you get inside and there’s nothing there, and then the door hatch closes and locks?

What is worse: being locked outside of your own mind, or being locked inside of it?

// Carmen Maria Machado, 2017, "Her Body And Other Parties"
linkpiedāvāt variantu

[Jul. 20th, 2019|10:29 am]

teja
kas ir kompozīcija? priecāšos par jebkādiem avotiem.
link6 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Jul. 20th, 2019|12:41 am]

roncijs
šodien apštirījos no citēta bukovska, ko savas esejas beigās bija ielikusi un izlasīja k.,
tad es ļoti ilgi besījos, ka neprotu bosīt.
uztaisīju visseksīgāko puskremu, kuru tagad taisīšu pie pirmās izdevības.
un apštirījos vēlreiz, apēdot vienu batātes frī stienīti.
lēkme uz 5 minūtēm. otrreiz vairs nesanāca. vnk ķīmija galvā.
viss ir eksplozīvs, bet noguris no beša, tas uztraukums ir ieēdies lîdz kaulam.
link1 piedāvāja variantu|piedāvāt variantu

[Jul. 19th, 2022|11:16 pm]

snorke
viss ir lieliski un briniskigi
link8 piedāvāja|piedāvāt variantu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]