Biedri [entries|archive|friends|userinfo]
Vajadzību katalogs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

ēdiena ziņas [Dec. 22nd, 2014|08:12 pm]

santa_be
Rimi gnokus novāra kā rakstīts uz birkas. Uz pannas cep bekonu, klāt novārītos gnokus. Kad šķiet labs esam, tad pieber šampinjonus, maztauku saldo krējumu- bagātīgi oregano, melnos piparus un 2 saspiestas čiploku daiviņas. Vāks virsū- minūtes trīs. Ēd ar cieto sieru, bažīgi domājot par vidukļa līniju.
linkpiedāvāt variantu

Mācīšanās palīgs [Dec. 22nd, 2014|08:16 pm]

laielais
linkpiedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|07:40 pm]

dhonass
[saundtreks |Pet Shop Boys - Love etc.]

Ik rītu palēkdamies pucēju uz darbu vaktēt, lai konservanti, aromatizētāji un piesātinātās taukskābes uz visām pasaules gurķu burkām uzvestos, kā pieklājas, lai sojas derivāti un vēžveidīgie vienmēr būtu boldā un uz cenu zīmēm veikalu plauktos neviens nedrukātu "Pimpis ar ausīm, 0,89 EUR", bet kurš būtu domājis, ka heisā pidrallā, man būs grūti saņemties pat tik daudz, cik ieiet dušā vai nestaigāt pa savas daudzmiljonus ik dienu apkruķošās korporācijas hedkvārteriem kā nošņurkušai nelaimes čupai bezpajumtnieka cienīgā autfitā, nemaz nerunājot par laicīgu piecelšanos, saprātīgām brokastīm vai trauku nomazgāšanu biežāk nekā reizi divās nedēļās - varētu nodomāt, ka viss, ko es tā vietā daru, ir dzeru, geimoju un skatos seriālus, bet nē, mīļā Matīsa draudze, es nevaru atbildēt pat uz šo jautājumu.

Man ļoti pietrūkst daudz visādu lietu un es ļoti gribētu daudz visādu citu lietu.
linkpiedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|07:38 pm]

pelnufeja
Pārlasu un laboju eseju. Man liekas, ka viss, ko es tur esmu uzrakstījusi, ir pēdējais mēsls, bet tam tagad nav nekādas nozīmes. Kaut kad vienkārši pienāks pulksteņa laiks, kad to vajadzēs iesniegt. Drīz pienāks arī visādi citi pulksteņa laiki, un tad viss būs beidzies.

Šodien gāju ar Dž apmēram trīs stundu garā pastaigā, ja būtu varējusi saņemties, būtu arī kaut kur palaidusi paskriet, bet man bija bail, ka es varētu vienk. pagriezties un skriet prom, un atstāt viņu, baroju ar gardumiem, vispār es viņam esmu izstāstījusi par iemidzināšanu, un lielākoties viņš luncina asti "labi, ja tu tā saki, mēs varam tā darīt" izteiksmē. Visas šīs sarunas beidzas ar to, ka es sēžu kādā dzīvokļa stūrī un raudu, kamēr suns kādu laiku mēģina ielīst man klēpī, laiza mani un neizpratnē rūc. Un tad viņam apnīk, un viņš aiziet kaut kur gulēt.
linkpiedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|11:01 pm]

217
hardware software anywhere
linkpiedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|05:06 pm]

8
Redz kaa skilli tomeer dziivee noder - raseeju piparkuku majinjas projektu AutoCADaa :D
link1 piedāvāja variantu|piedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|07:02 pm]

rasbainieks
to pat izstāstīt nevar, cik instantly pacilājošs iespaids uz mani ir jaunajam štābiņam
normālas grīdas, gaišas sienas bez tapetēm, un rasbainieks vienā rāvienā ir laimīks
skaicka viss ir bardakā, bet tiklīdz te sanesa mūsu iedzīvi, pat ar visu bardaku uzreiz tik mājīgi
rumpis pārguris līdz pilnīgam spēku izsīkumam, bet sirds dzied
link2 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|05:32 pm]

ievapasaule
Decembra sākumā nopirku igauņu pastmarkas un ziemassvētku kartiņas. Dažas nosūtīju, bet pārējas atliku - sākumā līdz pēdējam vakaram, tad aizbraukšanas rītam, līdz mans pēdējais plāns bija pabeigt kartiņu rakstīšanu autobusā un iemest pasta kastē Pērnavā. Pērnavā mēs piestājām pusminūti un īsti nezinot, vai kāda pastkastīte tur tumsā vispār ir, es arī meklējumos negāju. Tad šodien noplēsu igauņu pastmarkas un uzlīmēju mūsējās. Smukākas, lētākas un var nolaizīt!
linkpiedāvāt variantu

deserts "Cepeškrāns" [Dec. 22nd, 2014|05:08 pm]

inese_tk
[Tags|]

ņemiet vīru un brauciet meklēt ZSV dāvanas. pilnīgā apmātībā nopērciet sev silikona keksa formu ar lielu atlaidi un nevienu dāvanu. apmātībā tāpēc, ka mums ir drausmīga cepeškrāsns, kurā nav iespējams normāli izcept nekādus keksus, mafinus un biskvītus. tādā pat apmātībā nolemiet izcept vegānu šokokeksu. sajauciet mīklā visādas labas sastāvdaļas - pilngraudu auzu un rudzu miltus, brūno cukuru, kokoseļļu, kakao utt. sāciet keksu cept. kad pēc receptē norādītajām 40 minūtēm kekss joprojām ir pilnīgi jēls, atgūstieties no apmātības un atcerietes par cepeškrāsns patieso dabu. cepiet keksu vismaz pusotru stundu, iegūstot masu, kas ārpusē ir pārvērtusies biezam hitīnam līdzīgā čaumalā, bet iekšpusē ir pajēls receklis. kratot ārā no jaunās silkona keksa formas, tas viss sadalīsies gabalos un pārvērtīsies melnā kaudzē. apvainojietes uz to un ejiet gulēt, nozvēroties nekad mūžā vairs necept keksu.
no rīta ņemiet mērcētas lētās dateles, sablendējiet ar mazliet ūdens, indijas riekstiem, kokoseļļu un kakao. no melnās kaudzes izvelciet to daļu, kas turas kopā, sagrieziet gabaliņos, apsmērējiet ar dateļu šokokrēmu un apberiet ar mellenēm no saldētavas. lūk, jums viltotie brūnīši, kā no glaunākās kafejnīcas. ēdiet un slavējiet. no sīkāk sadrupušās masas veidojiet kārtaino desertu. trauciņā kārtās lieciet drupačas, dateļu šokokrēmu un mellenes. apkaisiet vēl ar drupinātām kakao pupiņām, būs pavisam smalki. ēdiet un slavējiet atkal.
link2 piedāvāja|piedāvāt variantu

Negācijas [Dec. 22nd, 2014|04:47 pm]

veidenbaums
[saundtreks |80.........108 MHz]

Sēžu ceturtajā stāvā pamatīgi būvētā 20. gadu ēkā ar lieliem logiem, kuriem vareni koka rāmji, no kuriem lobās veca eļļas krāsa un krīt plāksnītēs uz palodzes un birst aiz aukstajiem radiatoriem. Tas brašais jaunēklis, kas brezenta kombinezonā izveicīgi reiz krāsoja šos rāmjus, svilpodams šlāgerpantiņu no E. Vintera lustīgā repertuāra, droši vien tagad jau ir miris, vai arī astmatisks un sagrabējis kaulu kambaris ar drebošām rokām. Pacietīgi gaida, kad viņam Radio 5 labdarības maratonā ievāks 10 eiro, lai viņš varētu sevi uzsildīt ar degvīnu pirms drūmajiem ziemassvētkiem. Pakš, pakš, pakš pil kaļķains krāns uz neizmazgātu šķīvju kaudzes. Atskan krēpains klepus un čību švīkstoņa pa linoleja grīdu. Uz palodzes milzīgs apsūbējis puķupods, kurā aug garlaicīgs augs ar lielām gaļīgām lapām. Blakus kaktusiņš, sadūris savas adatiņas tabakas izdzeltinātos dienasgaismas aizkaros, velk tos pie sevis, tinas kokonā. Viņam ziemā auksti, tuksneša dēlam. Uz tā lēnām nosēžas putekļi. Lēnā smilšu vētra.

Kad es nepiedomāju pie tā, ko domāju, tad galīgi nav nekādu foršu vibrāciju. Tad ir tikai nebeidzams brauciens cauri neizteiksmīgiem laukiem, kuros iesēta tikai un vienīgi pamatkultūra. Dažreiz pavīd šāds tāds paugurs vai koks, vai šķūnis ar ieliektu jumtu. Bet pārsvarā tikai zeme un debesis. Simts kilometru, divsimts kilometru. Apdzīvota vieta. Pāri gājēju pārejai iet trīs smīkņīgi zeļļi krāsainās snovbordistu pufaikās un ierēc. Īsteni ārieši ar izteiktu žokļa kontūru un īsi apcirptiem blondiem matiem. Rūdolfs, Gatis, Lauris. Viņu draudzenes strādā veikalā Elvi vai frizētavā. Seko nošņurcis puisēns, kurš sejas apakšdaļu ierāvis augstajā jakas apkaklē. Jurģītis. Rokas savilktas piedurknēs. Oranža vilnas cepure un mugursoma ar atstarotāju. Viņa mammu sauc Kristīne un viņa ir stresa saēsts nervu kamols. Viņiem mājās šoziem nebūs eglītes, jo saimniecībā trūkst vīrieša roku pāra, kas varētu to eglīti nostiprināt stāvus stāvoklī uz grīdas. Pagājšgad tā jau apgāzās un sašķīda visi eņģeļi vizošās plānstikla lauskās.

Viss ir beidzies vēl nesācies. Cilvēki šeit kustas ļoti lēni un negribīgi. Dzīvē nekas jauns nenotiks. Svētki paies un gaismas izdzisīs. Īgnums atslābst un nāk no jauna. Pirksti nevar uzrakstīt garākus teikumus, tāpēc rodas dramatisks efekts. Nevar jau vienmēr no tās literāro dārgumu lādes celt to labāko, kādreiz jāliek lietā arī banalitātes. Smadzenēs nekas nesprakšķ, visi kontakti nodeguši. O, skalojies, Daugava, pie betona krasta! Triec to stulbo pašnāvnieku galvas pret krasta pāļiem. Ar pāli pa pāli, velns parāvis. Turpini čīkstēt, vecā žēlabainā eņģe! Es nicinu depresiju, man tā vienkārši liekas saldenskābi skaista. Man patīk, kā speciāli nenoregulēts radio vilnis čerkstina maigu mūziku. Man patīk traku cilvēku trakie penterējumi un cietumnieku dauzīšanās pret cietuma nepielūdzamajām durvīm. Lāsti un lamas, rupji spļāvieni un rupji, ļauni, abrazīvi vārdi. Ar katru ļaunu vārdu izgaist un gaisā izplēn ļauna doma. Es pats ar tādiem gan nekad nepiesārņoju savu maigo mutīti. Estēts-lojālists līdz pat sūrajam kapam.
linkpiedāvāt variantu

#žuka glaka kino apskac [Dec. 22nd, 2014|03:54 pm]

yeux_glauques
aaaaand we're back to the kingdom of the silver screen. high speed epilepsy attack inducing screen of three dimensional illusion, to be exact, but first things first:
a)the good movie.kronenberga jaunākais šīzomiegainisirreālais darbs ar krēslas edvardu limuzīnā un galveno bazaru par to, kā aiz cilvēku uzvedīgajām maskām un klusiem perfekti baltbēšisaulainajiem holivudas muižu interjeriem valda haoss. tāds pirmatnējs, slims, vardarbīgs haoss, tipa kā deivida linča fire walk with me, kurš viļņo un briest un kuru katru brīdi draud pārplēst "normālās" realitātes trauslo plēvīti. un kronenbergs to visu un visus vēro kā peles laboratorijas stikla kastē, ar tādu mierīgu uzjautrinātu zinātnisku interesi. visnotaļ lieliska filma, visiem silti iesaku.
b)the 3d nightmare.stumdot smagās brilles sev pa seju (seriously, kā vispār dzīvo briļļainie? such a stupid inconvenience), atcerējos laikus, kad kino skatījos daugavpils episkajā kinozālē sarkanais oktobris, turpat deva arī garšīgo plombīra saldējumu un nevis sāļi toksisko popkornu. anyway, jēziņ, kā gan ir attīstījušās datortehnoloģijas, i live in the fucking future, aliens and flying cars and all. filma nu ļoti vizuāli krāšņa un megaūberpostproducēta, a perfectly working circus box. tādos ekšngrāvējos drīzāk ir interesantāk filmēties nekā tos skatīties. nū tur storijs, varoņi utt. - lol, bet nav vērts, visi skraida ap un pa kalnu rekonstruējot tipa otro pasaules karu un beigās atlido (amerikāņu?) ērgļi un visus izglābj. un vispār man neznokurienes radās liela empātija pret orkiem. ja tā padomā, viņi ir tolkīna pasaules apspiestākā tautiņa. visi viņus ienīst un klapē, diskriminē uz kultūras atšķirību un neglītās ārienes pamata un neļauj integrēties. tāda nu lūk sociālorkoloģija. un vislabāk man patika lieliskās skices beigu titru laikā. art. human hand made art. something so warm and precious about it these days.
link1 piedāvāja variantu|piedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|04:24 pm]
kaukau
tas saucas, tā var nogurt tikai no svētkiem. pēc 2 dienu aktīvas atpūtas(?) man ir smagi sabristi jaunie zābaki, joprojām pēc dūmiem smaržojoša un sniegā/lietū/Amatā mērcēta drēbju tonna un sāpošs žoklis. pēdējais ta no kā?
īsumā un visa visumā - sestdien nogājām gabaliņu Līgatnes upes un peldējāmies Gaujā, svētdien noairējām gabaliņu Amatas. nepeldējāmies Amatā par laimi.
loģistika, paspēšana visur mani nogrudina, laikam esmu atradinājusies, turklāt miega nav, nav, kad pagulēt. tādas tās brīvdienas. bet nu nē, es nesūdzos; grēks sūdzēties par to, ka ir iespēja sēdēt upes vidū un kaifot no tā, ka pretvējš un pretsniegs un pretkrusa, pret-vājprāts tāds, ka airi pūš pa gaisu.
paļdis visiem iesaistītajiem, ernuerna par aicināšanu, barbala&co par gara uzturēšanu un mācīšanu braukt pāri pareizajiem akmeņiem, zem kokiem un gar bezgalskaistajām klintīm.. :)
linkpiedāvāt variantu

pa to laiku taxfrījos [Dec. 22nd, 2014|04:02 pm]

kants
[Tags|, , ]
[saundtreks |rome: le vertige du vide]

link3 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|03:42 pm]

dooora
augstas ticamības instruments pilnīgas šķietamības uzšķēršanai

link7 piedāvāja|piedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|03:10 pm]

str
link1 piedāvāja variantu|piedāvāt variantu

[Dec. 22nd, 2014|02:40 pm]

unintended
Jaunais gads man buus uz Lesbas salas (Griekjija). Neko daudz par salu nezinu, iznjemot jokus par divdomiigo vaardu. Un nee, taa nav sala, kur Dzheralds Darels ar savu gjimeni tuseeja. Kaa beerns lasiiju un vienmeer sajuusminaajos, cik vinjam forsha beerniiba bija.

Un salas man patiik daudz labaak kaa galvaspilseetas.

Itogo: shogad buushu apmekleejusi 3 jaunas valstis, kopaa apmekleetas 25 no 193 valstiim.
linkpiedāvāt variantu

24.12 [Dec. 22nd, 2014|02:45 pm]

neetiski
Varbūt kāds var aizvest uz Vecpiebalgu 24.12. pēcpusdienā vai agrā vakarā? Protams, piemetīšu naudu degvielai.

neetiski pie gmail
linkpiedāvāt variantu

ja tev skumji, zvani 02 [Dec. 22nd, 2014|02:02 pm]

dooora
šorīt pastkastē atradu pabiezu aploksni. pulkvedim jau reti vairs kāds raksta.
zila lodīte fiksējusi tagera roku barokālā postpadomju kaligrāfijā.
apmetu riņķī – atpakaļadrese: cietums.
johaidī! mums ar miju raksta Tīģerēns Rū! aspirējošs nakoļščiks, kurš lūdza, lai viņa bildēs fotōšopā neuzkrītoši uz sienām ieretušējam krutus pūķu un lielo fellīņu tēmas. jo viņš jau vēl tikai mācoties.
lieki minēt trīs reizes, ka mēs abi aizmirsām solījumu visai eupatnā veidā pāri sētai kontrabandēt informāciju edukacionāliem nolūkiem.
vēstule ar pašrocīgi gatavotām apsveikumu kartiņām ir jautra un aizkustinoša. krumārs man vienreiz stāstīja, ka pēc maiju ieskata es esot elektriski sarkanais drakōns. vo, jāskatās, kā tagad durakōns izgrozīsies no situācijas.
jāmeklē forši pūķīši.
bet vēstule – buirvīga. es tādu pārsteigumu svētkos jebkuram novēlētu.
link1 piedāvāja variantu|piedāvāt variantu

Pashiedvesminaashanas... [Dec. 22nd, 2014|10:06 am]

8
Davai, sanjemies, jaiet cept piparkukas!
linkpiedāvāt variantu

Auroville [Dec. 22nd, 2014|03:05 pm]

217
dēm, Aurovilles Matrimandirs (zelta golfa bumbiņa) ir tieši tik šizo/70ie/Kubriks/vnk wtf, ka man nenormāli patīk. laikam no visām Indijā redzētajām ēkām vislabāk.
ļoti gaidu, kad trešdien tikšu viņā iekšā
linkpiedāvāt variantu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]