| thank you, thank you, silence |
[May. 24th, 2012|01:56 pm] |
rakstu pateicības, pilnīgi asaras saskrien acīs saprotot, cik patiesībā ļoti svarīgi man ir to uzrakstīt
un cik ļoti tomēr man ir palīdzējuši cilvēki, ieva, mamma, tētis, ai, brīžos, kad man likās, ka viss brūk un jūk un es nikni gāju pie viņiem drukāt to tēmas maiņas iesniegumu, es taču reāli esmu bijis briesmīgs cilvēks pēdējā laikā.
vēl man ienāca prātā - ja es būtu kristiete, vai drīkstētu pie pateicībām ierakstīt pateicību dievam? nu, kko along the lines "pateicos dievam par spēka un iedvesmas došanu darba rakstīšanā", blāblāblā? |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|01:54 pm] |
|
Šķiet es sapratu, kas man dzīvē traucē visvairāk un no kā varētu relatīvi viegli (iespējams) atbrīvoties. Tā ir muļļāšanās un nenormāls spēku patēriņš veicot pretējas un nesavienojamas darbības (fiziskas, emocionālas, intelektuālas) vienlaikus. Mans jaunais moto: par vienkāršību un skaidrību! (tāpēc, ka sarežģītība un nesaprotamība būs klāt arī no ārējiem apstākļiem, kāpēc tad to vēl īpaši kultivēt pašai). |
|
|
| .. |
[May. 24th, 2012|01:53 pm] |
Dāma normāla ražotne: http://bit.ly/LsFxwA :D Bet tas tā, lai jau savā Daugavpilī dara, ko grib. Komentāri kolosāli, visādi ticīgie šībernieki novākušies un slavē raksta varoni par "panākumiem".
Es gan nesaprotu, kāpēc nav laimīgais tēvs nofočēts. :D |
|
|
| Atkal tas pasts |
[May. 24th, 2012|01:51 pm] |
Atkal situācija ar pastu un atkal pārkopēšu:
"Labdien!
Situācija ir izveidojusies visai komiska, bet tai pat laikā tomēr vēlos iesniegt pretenziju.
Pēdējo septiņu mēnešu laikā otro reizi pie manis ierodas pastniece un visai neadekvāti uzvedas. Apstākļu sakritības dēļ tas notiek tieši tad, kad es guļu. Arī šoreiz. Šorīt, plkst. astoņos mani pamodināja zvans pie durvīm. Pavisam samiegojusies un bez brillēm aizkūņojos līdz durvīm, kur pēc kāda brīža parādījās pastniece un prasīja uzaicinājumu uz pastu, ko kļūdaini esot iemetusi manā pastkastītē. Paņēmu atslēgas, atslēdzu pastkasti, kaut kāds uzaicinājums bija, taču es vēlējos pārliecināties, vai tas patiešām ir adresēts kādam citam, jo man diezgan bieži pienāk dažādi sūtījumi. Pat nepaspēju neko saskatīt, kā pastniece drudžaini izrāva man no rokām šo lapu, kaut ko ļoti nelaipnā tonī man pateica un aizbēga, t.i., ļoti ātri aizgāja. Lai arī vēlējos viņai personīgi izteikt savas pretenzijas par pamodināšanu, agresīvo uzvedību un nelaipno toni, diemžēl, šādas iespējas man nebija, jo basām kājām un naktskreklā viņai skriet pakaļ man nebija nekādas vēlēšanās.
Ņemot vērā to, ka līdzīgā situācijā ar citu pastnieci biju nonākusi iepriekšējā gada oktobra beigās, man radies iespaids, ka 13. pasta nodaļā strādā... ļoti dīvainas pastnieces, kuras apmeklē klientus ar mērķi kaut ko ar raušanu izraut no rokām.
Kas attiecas uz Latvijas Pasta informācijas tālruni, tad man šķiet dīvaini, ka LP pieļauj tikai vienu pretenziju iespējamību, t.i., laikā nepienākuši rēķini utml. - nav nekādas iespējas tikt līdz sarunai ar operatoru un pretenzijas iesniegšanai telefoniski, "ejot" pa visai garo ciparu spiešanas norāžu ceļu uz "pretenzijām".
Jauku dienu,
Digna ...............
Sākums šeit: digna.grab.lv/272686.html
Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/291913.html |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|01:43 pm] |
shores of appocalypse divided by a mole. my feet are standing on a placenta of innocence and i am wavering with the wind of fishbones. we all see through lying wales that sell as pigmentation. we all need to know. without it there is no it, only multiple It's and sun-burned faces like sand-paper that touches the hanging gardens of proliferated Eden or conglomerated siluettes of mice and versa. |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|01:24 pm] |
so much water, so precious stone. i jump in the upload button and splash myself with lust.
it is not to be confused with the mountain on the shore where the stone sits as a Telemonik Monk and sips his own shoulders and knees. i sit on a bench by the boiling sea, i see myself clearly in my own image, and i know that knowledge of oneself is knitted it the pink of the sky.
i mountain you sky, i live your life for you, so that you can be mine. we levitate on top of each other and i think i know you, you know me by thinking red, and devil is a crab, boiling water for spirits.
so much to say about so little. so little to say about space in between. when to bodies collide in a rocked propelled infinitum of conjectures, we spill our blood, and our guts tells stories of two lives, lived in a bucket of water or spacious as they may seem, little is known about party on the fourt floor of the month of May.
i drink blood of siblings, a taste the bone on my teeth. i like traffic lights, they tell the whole storry. red is wine, green is eternal suffering and yellow is a cab that takes you to the home of crabs. i like sea creatures, they are mine completely. i know how to live among creatures of the sea, the ear and the anderwater earth.
lines on your face are lines on the rock. rock is always wavering, it likes ephemeral things like sand and rock'n'roll that never utters a sound, never says a word that is not behind the pages of Bible, the pages of Kw'n'ran, the biblical deity of prolonged ejaculation.
we all swim in the sperm of a wale of non-entities, we all drink the intestinal air of crawling creatures of Mars. and we like to feel eternal, because thus we see a line from the sky showing correlation between solid and liquid, gas-like creations of Mars-like Mothers and Fathers of The Sand of ever-marching pigmey, self-righteous, non-loving siluettes of Monstrous Beauty. |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|01:30 pm] |
|
|
|
|
| |
[May. 24th, 2012|01:24 pm] |
|
|
|
| |
[May. 24th, 2012|01:19 pm] |
Tā kā pāris mēnešus man nebija iespējas spēlēt ģitāru, tagad atgūstu iekavēto. Tas nekas, ka pirkstu gali atkal ir sāpoši. Buros cauri lielajam akordu un tabu kalnam, lai laicīgi sagatavotos Jāņiem.
Jaunā giča skan vienkārši perfekti. Jo vairāk es to spēlēju, jo tiešām man lielāka sajūsma. Ne velti īsto ģitāru kādu gadu meklēju, līdz atradu. |
|
|
| Death |
[May. 24th, 2012|01:03 pm] |
| [ | saundtreks |
| | Strapping Young Lad – Imperial | ] |
O, jā, atceros! Laikos, kad vēl smēķēju (tie beidzās pirms gadiem 10), biju uz ielas uzgājis mētājamies Death cigarešu paciņu. Nodomāju, ka baigi ņirdzīgais produkta nosaukums, tajā pat laikā tiku konfrontēts ar to, ka tā taču nevar, tas ir fuj. Šāds paciņas noformējuma godīgums laikam bija tas, kas tolaik, kad man bija ~14, lika tā kā nobīties un censties neskatīties uz to paciņu. Tajā pat laikā es gribēju jaunu tieši to paciņu un smēķēt tieši tās cigaretes, kuras gan Latvijā nebija dabūjamas publiski.
Laiks ritēja un, ja pareizi atceros, reiz es tiku pie mīkstās Death paciņas. Bet nu, tas nebija tas. Man vajadzēja cieto. To tad arī nekad nedabūju, bet nu - atcerējos par šo produktu ar G+ ieraksta palīdzību.
Wikipedia: "Slogans on the packaging and promotional materials included phrases such as "Let Us Be The Nail In Your Coffin" and "The Grim Reaper Don't Come Cheaper"."
Āsom!
Uz paciņas rakstīts:
"Smoking does not make you sexy, stylish or sophisticated. It kills you. We are not selling a pack of lies, we are selling a pack of cigarettes. DEATH is a responsible way to market a legally available consumer product which kills people when used exactly as intended."
"For a honest smoker"
http://en.wikipedia.org/wiki/Death_cigarettes |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|01:18 pm] |
| [ | saundtreks |
| | kaut kāds rādiō | ] |
Ir tik daudz interesantu lietu, ko varētu darīt. Varētu nedēļām dzīvot neatkārtojot darbības un nevienu brīdi negarlaikojoties, bet tā vietā ir jāmācās.
Bet vai es mācījos? Vai varbūt tomēr darīju kādu no tām interesantajam lietām?
Figu!
Lustmorda pavadījumā atplīsu pulksten septiņos! Vējš no atvērtā loga tik jauki pūta uz kakla un Lustmorda ambients radīja iespaidu, ka guļu milzīgā, pussabrukušā, ar sūnām apaugušā fabrikā. Nu kā var neaizmigt ar tādu ambienci.
Miegs vispār ir inde, rēķinot sanāk ka nošņāktas ir ~12 stundas, bet no rīta tā pat pamostēs nevar un sajūta it kā nogulētas būtu labi ja tikai trīs stundas. Kafiju nedzeru, laikam ejot vakarā caur mežu būs jāapķeras kādai vecākai lazdai un jāizsūc dzīvības spēks or smth. |
|
|
| my virtual pets is what you are |
[May. 24th, 2012|10:48 am] |
| [ | garīgais |
| | saulains un priecīgs | ] |
| [ | saundtreks |
| | Sade - No Ordinary Love | ] |
nedēļaas nogalē palieku veca un krunkaina un pirmo protēžu iegāde noteikti nav aiz kalniem, visus jūs laipni lūgtu šo visu nosvinēt, ja vien ne attāluma jautājums. reku uršula pieteicās hostēt man ballīti aļa šašliks po a-jevropeiski. pirms tam darbā dialōgs:
es: should i invite nicola?
ur: i don't know.. [ilga pauze] i think you shouldn't, to be honest, cus she will definitely come then, you know.
korītī: lōl:D
un darbā tas rādžiņš mani galina nost, goda vārds, visa tā pophuiņa, kas tur izpildās, tās ir šausmas. reku tam mazajam puisītim dziesma iznākuse [nu vai nav viens pretīgs gabals?], es kā izdzirdēju, tā uzreiz jau iedomājos, kā tuvākajā jaunajā vilnī kirkorovs pie šitā dzīvajā-zem fonogrammas taisīs špagatu zelta biksēs vai labāk legingos, lai pavisam ahujenna, jo gabals tiešām kā no krievu diskotēkas.
bet uz pozitīvās nots nobeidzot, es nevaru izlemt, vai mammai vajag šitādas zandales. izskatās ij smukiņas, ij ērtas, bet ko no tām mātēm var saprast, vai ne - varbūt liksies nemoderni, jo moderns jau ir tikai tas, kas jau gadus 20 kā no modes izgājis. un prasīt, vai patīk, akaliņ būtu par prastu un vienkāršu. karoč, ciešu.
|
|
|
| Palīgā, palīgā |
[May. 24th, 2012|01:11 pm] |
|
Kā sauca to zilo bilžu grāmatiņu, ilustrēto gareno, kurtas ausainais džeks bija zvērdārzā, ta tur bija seksīgā māsiņa vēl un tad tā nāriņa, nūū, jūnov, katram normālam bērnam otra no mīļākajām bilžu grāmatām pēc bidstrupa, nu, vai otrādi. |
|
|
| there is a thin line |
[May. 24th, 2012|01:13 pm] |
starp dilšanu un diršanu ir delikāta robeža.
bet reizēm tas ir viss, kas man ir. |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|12:56 pm] |
then you should i vernicular when waves become mountains. when a cut wave is a dissected dino, when i sea bright light coming from wino. i crush in to pillow with enormous pity i elevate myself from water skiing. i see myself |
|
|
| Staņislavskis kliedz (nē, ne Viesturs) |
[May. 24th, 2012|12:53 pm] |
Neticu! Nu neticu es statistikas rādījumiem par tām zeķēm!
Nu vismaz, atzīstiet, ka mēdz gadīties "Wolfovitz Socks" – novelc slēgtās kurpes, a tur īkšķī, veķeķē, caurumtiņš mazs.
Vai ZeķŠļūdonis, par to uzrakstīju pirms gada un kas līdzīgs izgadījās arī nesen.
Vai tiešām, tiešām visi ir tik kārtīgi?
Tad kādi ir jūsu mazie, slepenie netikumi un pēkšņlikstas?
Boršča pleķītis uz baltā krekla?
Cenu zīmes uz kurpju pazolēm?
Komūnu "cirslītis" slēgsim cirslīšu trūkuma dēļ? Ne-ti-cu! |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|12:48 pm] |
|
atsevišķiem cilvēkiem ir vienkārši jābeidz sev melot un turpmākās dzīves kapeikas jāpelna, piemēram, lopu kautuvē. šodien berga bazārā nedaudz kavēju tikšanos, tāpēc, nezinot īsti, uz kuru pusi atrodas randiņa iestāde un lai nevajadzētu lieki tērēt minūtes maldoties, pavaicāju tur pat ar roku aizsniedzamam apsargam ēkas virzienu. viņš gan man atbildi sniedza, bet ar tik savilktu seju un dusmīgā balsī, it kā es būtu viņu pirms tam grūstījusi, pliķējusi un apsaukājusi. es jau arī nekad neesmu bijusi kaut kāds pieklājības etalons, tomēr nekad neesmu bijusi rupja pret cilvēkiem pilnīgi bez iemesla, pie tam, ja no manis neko vairāk par mutes paplātīšanu neprasa. un vispār atrodiet man darbu, ja |
|
|
| Kuponu valstība. |
[May. 24th, 2012|12:54 pm] |
Mans mīļākais kupons ir: izjāde ar kamieli + pastaiga ar lamu + zoo apskate + 2 dienu kanoe izbrauciens + pankūka ar ievārījumu. AAaaah :D
|
|
|
| |
[May. 24th, 2012|12:24 pm] |
in the burning sky of Egypt i met this boy and that boy. they were all precluded to be met by me. we showered in the sun of the burning pot that lay on the grass by the Temple of Death. our hands were souked, they were sake, perhaps even distilled in the burning sun of Egypt, the Mother of The Faraoh Kliptih The III, mainstream media of the West.
our hands were clear of the blue waters of The Sea of Blood that penetrated the horizon with VeriZon and kept us busy with the kiwi diving. the bus stopped at the edge of the water and to wonderfully beautiful creatures crept out to be swallowed by the burning sand and kept on the fringe of water for eternity. however, umbrella of protecting deity, hand that holds the pendalum of sovereignity, kept staring in the vacant space between me and my body.
i wasn't sure if the blue surface of the water was staring inwards. to pity it was to abandon oneself to deliriums of wolf-eaters, but only sexy creatures kept themselves alive by devouring sand that slipped through their burning fingers that were pointing inwards in the depths of the Hell with all their angels happily ever after eating flesh of burning babies savouring their skeletal deformities, relinquishing... ah, it doesn't matter. the wave comes and washes the shore, my feet ar burried in the minds of berries and it comes to be known as the sedation of Sigurtney Ross, tho ruler of the unknown, the perturbing sinusoid of "never the less".
it is this bulimia that keeps repeating itself, never ceising to believe in one's true identity as proclamation of Sundance Festival. it is this sublime creation of ongoing delusion that keeps us profane and self-indulgent, creating our own images of the devil without skin that promises but never delivers milk or without milk, image of without image. the only thing that stays on top of a pile of tom-tom's is inevitably let ashore the missile carrier Albert The Great.
and it is with this stylized red Barbican that the Red Army comes out of the Waters of Babylon and says in a clearly distinguishable voice - wash yourselves, ye disturbing creations of madness and void. do as you ar told or be obliterated in the Tolik of underwater bunkers of Bangok after the day breaks into tears from flying sepulcers. and knowing teachers will tell lies about beatnik who ate his own hat to prove nothing to noone. the concrete zoo, the ephemere sand dust and dust of the burning sand. i said - solve yourselves and abandon hope, only true believers will feel flesh on their toes and will dance thus in times to come, and eat their newborn babys without feeling hunger ever after the march of Beatles. |
|
|
| |
[May. 24th, 2012|12:15 pm] |
Nez, tā ir zīme par tuvojošos vecumu, ja pirmais šodien iebirušais e-pasts ir ar šādu virsrakstu?
Amazon.co.uk recommends "Knitting For Dummies" |
|
|
