Sēdēju pie tavas bildes un raudāju.
Vnk vairs nespēju apstāties,ja katru dienu riju nost šo vēlmi izrādīt patiesību,tad šodien tas izgāzās uz āru.
Asaras ritēja gar vaigiem un es čukstēju pie sevis,cik ļoti man tevis trūkst.
Cik ļoti man tevis trūkst...

Un es negribu sakost zobus un lāpītājus man arī nevajag.
Es vnk jūtos smagi nelaimīga.

Man tevis pietrūkst,puika.