vēstule tumsai
Protams. Es pieņemšu tevis sūtītos fragmentus no tavas mazās paradīzes laukos. Tie ir skaisti. Es aizveru acis un tos redzu. Tad manī rodas idejas un vēlme radīt. Bet tas nav viss. Ir vēl kaut kas. Kaut kas daudz varenāks, kas nav ne mans, ne tavs. Tas nepieder nevienam cilvēkam un tomēr nāk pie viņiem. Tagad tev ir tikpat skaisti vakari, kā man kādreiz Jūrmalā. Klusums un vienatne. Atpūta no interneta, daudz dabas un septembris.