saulesbērns ([info]rudaa_ruuta) rakstīja [info]unsend kopienā,
@ 2007-12-29 11:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Aizbraucām mēs naktī uz jūru, kamēr Tava lēdija mierīgi gulēja. Nē, nu varbūt arī ne mierīgi, kas to lai zin. Un es Tev pateicos par to. Jo patiešām bija skaisti.
Tu teici, ka mēs kopā esam skaisti. Ka mūs vieno jūtu skaistums.
Es teicu, ka paliekot kopā arī no rītiem, tas skaistums parvērtīsies par ķirbi. Tu smējies, kamēr sāka sāpēt vēders. Un es smējos, jo patiešām ilgi nebiju Tevi satikusi un biju gandrīz aizmirsusi, cik labi ir kopā ar Tevi smieties.
Un tad Tu paliki nopietns un teici, ka nemīli savu Lēdiju. Bet es Tevi iegrūdu smiltīs, un mēs smējāmies līdz pat saullēktam.
Tāda mums tā romantika. Visiem par spīti. Un es Tev varu tikai pateikt paldies, ka Tu man esi.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dzuljeta
2007-12-29 12:02 (saite)
Skaisti.
Lika atcerēties to, kā bija agrāk. Bet... es vairs negibu būt otrā.

(Atbildēt uz šo)


[info]lil_shinoda
2007-12-29 15:55 (saite)
Damn! Bet man ta ir vai bija... Jau nesaprast. Bet gribas, lai ir, kau ari smagi! Bet tiešām vārds vārdā, tā kā bija, uzrakstīts.

(Atbildēt uz šo)


[info]alexa
2007-12-29 16:40 (saite)
bija man ar tāpat. ne jau tāpat, ne jau uz jūru, ne jau naktī - bet arī lēdija. un arī - laikam jāsaka tam cilvēkam paldies. Ka nezinot izveidojis mani tādu, kāda tagad esmu.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?