tad tik daudz es tev nozīmēju, ja???? atlika man pateikt *viss*, tā tev vajadzēja doties uz savu Īriju pie tās kuces. un viņa ir vēl tās raudzes kuce: rakstam man *vaaii, starp jums viss vēl var būt, tikai jāpacenšas! kas ta es par sāncesi? es biju un būšu tikai draugs viņam!*
Yeah, right!!
no sākuma tu mani ar viņu piekrāp, jo tev ir, redziet, gāāaārlaicīgi, un tad, kad es pasaku atā, tad kā suns skrien man pakaļ. un te, pēkšņi, Īrija, turienes universitāte un..un...
tad jau laikam man nāksies aizmirst visu visu skaisto, ko teici pat pēdējā dienā.
neticēt ne taviem *tu man esi visnozīmīgākā, bez tevis nevaru, viņas salīdzinājumā ar tevi nekas nav* utml. buļļu sūdi, ko man liki ausīs.
vienīgā pareizā lieta bija tā, ka pirmais cilvēks, kurš pielika punktu, biju es.
sāp jau vienīgi tas, ka izrādās nevarēju tev ticēt, jo tu izrādījies pēdējais lohs.
un es biju naiva. ak, cik jauki!