es gribu Tevi aizmirst. gribu nesarauties, kad kāda puiša sejā piepeši norēgojas Tavi vaibsti. gribu nesalīdzināt citus ar Tevi. gribu arī ar sirdi saprast tikpat īsti, kā ar prātu, ka mums taču tāpat nekas nesanāktu. gribu spēt pieņemt. gribu iznīcināt sevī tos sīksīkos ceriņu stariņus - lai dotu vietu kaut kam jaunam, lielam, skaistam, tīram. gribu Tevi uztvert kā pieredzi, nevis kā reālu subjektu, kurš jebkurā mirklī var atkal mēģināt uzpeldēt manā dzīvē.

tam nebija jābūt tik sāpīgi, tam nevajadzēja tā notikt, bet reizē arī - tik ļoti vajadzēja. dzīve nav grāmata, dzīve ir melnraksts, kuram nevaram uzrakstīt nopulētu tīrrakstu.

tas droši vien man bija vajadzīgs, bet tagad es gribu iet tālāk, liec savam tēlam beigt mani vajāt.