čau draudziņ
Čau!, he
Pirms viss vēl sācies un nekas nav beidzies, gribēju pateikt, ka esmu sajūsmā par to, kas notiek, bet tajā pat laikā man ir vilšanās par šīm - been there done that - situācijām. Tieši tādēļ man šķiet, ka būtu nepieciešams pārtraukt jeb kādu kontaktu un izlikties, ka šī īsā, īsa kopā noietā taciņa nemaz nav iestaigāta. Jo tu tikai iedomājos, jau tagad knapi, knapi tevi pazīstot tik daudz par tevi domāju, kas notiks ja aizbraukšu tev līdzi uz Dāniju un iepazīšu daudz vairāk?!
Tad pēc tam varēšu lasīt savas vēl saglabātās prāta drupačas no zemes zem velosipēda riteņiem Dānija laukos, ne?

Bet tā vispār - klausies, tu esi super jauks, un es nezinu vai tā ir sagadīšanās, jeb kāds smieklīgs likteņa garais, līkais pirksts, bet esi arī uzmundrinošs un piesaistošs. Vispār viss super,
un pēc šī es izlikšos, ka par tevi nemaz nedomāju, bēe :p

Jā un sentimentalitāte ārā nemaz nebāzīšu, visam jābūt jautri, ja arī beidzas tas, kas vēl nav sācies.