Garastāvoklis:	cold
Mūzika:	Prāta vētra - Rudens

Robbie Williams - No Regrets
Vissavādākais ir tas, ka tas nemaz nav beidzies.
Es sāku saprast, ka vieglāk ir tad, kad apzinies pieturzīmi, kas tiek lietota teikuma beigās - cilvēki ir pieraduši pie dažādiem stāstiem - tas nemaz nav tik sarežgīti.. citreiz tā ir izsaukuma zīme, jautājums, vai daudzpunkte. Mums nav nekā no tā, un es nezinu vai kāds no musm to var izskaidrot. Vieglāk ir ar kādu noslēgumu, vismaz kaut kādu - kaut vai sāpīgu. Žēl, mums nebija ne strīda, ne nesaprašanās, ne sarunas, ne neatbildēta jautājuma vai drāmas.
You didn't have the time, so I softly slip away...

Viss, ko es vēlējos bija, lai tas esi tu, kas šoreiz uzraksta pirmais, lai redzu, ka pa vidu tavām darīšanām, plāniem un nepatikšanām, kas bija vienīgais par ko biji spējīgs pēdējā laikā runāt, ir palikusi arī kāda maza daļa Tevis, kurai interesē, kas notiek manā pasaulē, tā daļa, kas kādreiz strīdējās, lai nesarežģīju tāpat sarežģīto, jo tāpat Tu nespētu aizmirst, to, kas bija, tā daļa, kas varēja mani smīdināt un likt apjukt garajās vakaru sarunās, ar kredītu 5 paundi, ko mūždien pārtērēji, ar teorijām, ja cilvēki ēd vienā laikā, tas skaitās kā kopīgas vakariņas, ar smiekliem par ķiploku mērci, teleportiem, debatēm par dzīves mēra sistēmām un savām taisnībā, par brīvību, atļaušanos, mērķiem un dzīvi, pirmoreiz saņemtā īsziņa ar xxx un tavs skaidrojums.
Nē, es neko nenožēloju, es atcerēšos ar smaidu, to ko piedzīvojām kopā, to kas bija atšķirtībā, smaidīšu, kad ieraudzīšu guļammaisu, kurā sēdēju naktī uz batuta, kārtējo reiz neizprotot kāpēc es tā priecajos dzirdēt tavu balsi, ja man tā riebjas runāt pa telefonu.
Ir daudz sīkumu. Un viena neizpratne, kurā brīdī skaitās, ka tas beidzās, jo tas nav beidzies - vienkārši vairs nekā nav, ne jautājums, kur es biju, kā man gāja, ne vēstule, ne pat tik liela piepūle kā bildes aplūkošana.
Nekādas nožēla, tas nekad nav nostrādājis - nekādas nožēlas, tas tikai sāpina, bet es tikai gribētu zināt vai vienkārši gaidi ziņu no manis, vai vienkārši tev patiesi ir vienalga.
Labi. Pieņemšu tā.
Es tikai nesaprotu, vai ceri, ka decembrī atgriežoties, es metīšos tavās skavās, un es nesaprotu, vai nepietiktu tikai ar 1nu ziņu no tevis, lai tomēr es nepiebērtu to istabu ar jūrmalas smiltīm, sauli, siltumu, krāsām un augiem, lai sagaidītu tevi tavā sapnī - brīvdienās, kur netiki.

Zini - izlem, un paziņo man.