nav jēga noliegt vai liekuļot
atzīšos, ir dienas, kad man ļoti Tevis pietrūkst.
īpaši pēdējā laikā.
tik daudz kas sakrājies..ir arī visas tās lietas, ko neviens cits nesapratīs, par kurām nesmiesies.
bet varbūt vainīgs rudens...mūžīgais rudens.
esmu gandrīz pārliecināta, ka Tev tā nav.
un tomēr...nevaru noliegt, ka mani ik brīdi pa brīdim pārņem šādas sajūtas.
reizēm sķiet, ka vajadzētu kaut ko teikt, bet tas vienmēr tā arī paliek - tikai domas.
šķiet ir pārāk daudz apstākļu un vienkārši lepnuma, kas liedz to darīt.
neveikli. muļķīgi.
ir rudens, lapas kļūst dzeltenas, ārā ir skaists, saulains, bet vēss un šķiet - vēl tikai jāiet pabarot pīles.