Garastāvoklis:	crushed
Mūzika:	Staid - Epiphany

So I speak to you in riddles Cause my words get in my way
Atvaino, es negribēju Tev atbildēt tik vēsi, bet tici, vēl vairāk es nevēlējos (lai gan tomēr sākuma uzrakstījās šis vārds bez priedēkļa "ne-") Tev rakstīt, cik šobrīd man ir smagi, ko es izlasīju un kā es tagad uztraucos par mammu. Man pietika ar to reizi, kad bijām it kā kopā, kad sapratu, ka tevī nav intereses, par to, kas man sāp. Protams, tā bija cita reize, citādākā situācijā bijām mēs, bet laikam cilvēkam pietiek ar vienu iedirstu reizi dvēselē.

Tici man, es neesmu tā, kas stāsta par sāpēm.

Ir labs teiciens par draugiem - ar viņiem esot kā ar izpletņiem, ja reiz nebija Tev līdzās tai brīdī, kad visvairāk bija nepieciešami, tad maza ir ticamība, ka viņus tev ievajadzēsies vēlreiz.

Tas viss protams nav svarīgi, visvairāk es vēlētos pateikt mātei, ka tas viss nav patiesība un ka ar viņu viss būs labi, vēl vairāk es vēlētos, lai viņai tā vēstule nebūtu jāizlasa, lai viņai tā atbilde nebūtu jāuzzina, lai tas viss nebūtu īsts.