Tas bija mazliet banāli- stacijā uzskriet virsū tieši Tev. Tik muļķīgi- rimīša maiss , protams, izbirdināja tikko iepirktos ābolus uz visām pusēm un sveši cilvēki bradājās un brīnijās, kurš idiots te tos ābolus nevar savākt. Tas bija tik banāli- Tu izskatījies tik pat samulsis kā es un, iepletis acis, skatījies uz mani. Nē, tas nevar beigties ar kaut ko labu. Es zinu. Tu zini. Un Tu sāc smieties un , bužinot man matus, stāsti visādas muļķības kā "visulaikupartevitikaidomāju" un "mumsirjābūtkopā". Tā tas bija, jā. Tik banāli tā.