šonakt es nevarēju iemigt.. man tik ļoti kārojās Tavu elpu sev uz kakla, ka grozījos pa gultu un nespēju apslāpēt tās asaras, kas bira. kad spilvendrāna bija pieraudāta, es izgāju uz balkona. maziem solīšiem Tavās lielajās lāča čībās. un gaidīju. Tevi tur - aiz balkona. starp zvaigznēm, kas slēpās aiz mākoņiem. jo es zinu, ka Tu vēl kaut kur esi. Tev ir jābūt.

vientuļi taču