Vilšanās
Nav īsti skaidrs, par kādiem nopelniem Koreja dabūja rīkot biatlona PČ, bet nu rezultāts ir padevies vairāk kā nožēlojams. Ja jau tik ļoti vēlējās celt biatlona popularitāti valstī - varēja vismaz savest korejiešu bērneļus, lai tribīnes aizpildītu, bet nē. Labi, tribīnes ta tribīnes, bet vismaz rezultātus varēja rādīt sakarīgi. Brīžam nevar saprast kas īsti notiek, ir sportists finišējis, nav, laiki netiek fiksēti. Labi, tas arī vēl tā. Bet nu trasi takš nospraust vajadzēja tomēr mācēt. Apmēram pusstundu norvēģi varēja līksmot par pārrakstīto vēsturi - Bjorndalena divpadsmito zelta medaļu PČ sacensībās. Un tad tapa ziņots, ka eu, nē, ziniet mīļie - jūs tur nepareizi izbraucāt (kā vispār var nepareizi izbraukt trasi, ja šamā ir normāli izveidota, ne jau nu biatlona aplī šādām lietām būtu jāgadās), te būs soda minūte papildus klāt.
Nepietiek jau ar dopingotājiem, kas lielā mērā nojauc visu pasākuma burvību, lai vēl pasliktinātu situāciju, čempionāta organizācijai ar jābūt zem katras kritikas. Nu žēl, ļoti žēl, ka IBU veči noticēja korejiešu muldoņām par "biatlona popularizēšanu".