Vērības vērti raksti [Domas|Kalendārs|Piedalās|Community]
Vērības vērti raksti

[ Community | sc info ]
[ Kalendārs | jeb arhīvs ]

kāpēc Serls domā, ka Dieva nav [Aug. 7th, 2003|08:00 pm]

raksti

[skuka]
No intervijas RL ar filosofu Džonu Serlu:

RL: Vai jūs ticat Dievam?

Serls: Nē. Es reiz prasīju Bērtrandam Raselam: "Jūs visu dzīvi esat bijis ateists, bet pieņemsim, ka viņiem tomēr taisnība, un jūs nonākat debesīs, ko jūs teiktu Dievam?" Un Rasels atbildēja: "Es teiktu: tava eksistence nebija pietiekami uzskatāma", un man tā šķiet pareiza atbilde. Liecības par Dieva eksistenci ir vai nu ļoti vājas, vai to nav vispār.
Link3|+

par to, kāpēc cilvēki grib, lai ir Dievs [Aug. 7th, 2003|07:57 pm]

raksti

[skuka]
No intervijas RL ar filosofu Džonu Serlu:

Serls: Cilvēkiem ir ļoti dziļas vajadzības. Dieva gadījumā tās ir, pirmkārt, es negribu mirt, otrkārt, es negribu, lai cilvēki, kurus mīlu, mirst, un, treškārt, es gribu, lai galu galā viss ir taisnīgi. Ir šausmīgi iedomāties, ka netaisnība, kas notiek pasaulē, nekad netiks izlabota.
Link+

par nāvi [Aug. 7th, 2003|07:51 pm]

raksti

[skuka]
No intervijas RL ar filosofu Džonu Serlu:

Serls: Es domāju, ka pati nāves ideja ir slikta ideja, un es nezinu, kā ar to tikt galā, bet, jā, man šķiet, tā ir ļoti biedējoša lieta. Vēl sliktāk par manu paša navī ir tas, ka visi, kas man ir dārgi, arī nomirs.

RL: Kas notiek nāves brīdī?

Serls: Diemžēl, man šķiet, ka nāves brīdī tu vienkārši pārstāj eksistēt, tavai pieredzei raksturīgais secīgums vienkārši apstājas.

RL: Kāpēc no tā baidīties?

Serls: Tieši tāpēc, ka es negribu, lai mana pieredze apstājas. Kad tu mirsti, viss ir cauri. Ja ar bailēm tiek saprasta stipra tieksme pēc tā, lai kaut kas nenotiktu, domājot, ka tas notiks, tad te ir pamats baidīties. Bet es neesmu šausmās, es nestaigāju visu laiku apkārt, kratot galvu un domājot par nāvi, taču es noteikti negribu mirt, un es esmu pārliecināts, ka miršu.
[...] Es nedomāju, ka ir kāds cits saprātīgs veids, kā gatavoties nāvei, izņemot testamenta rakstīšanu, nolemjot, kam tiek atstāts kas.
Link+

par brīvu gribu [Aug. 7th, 2003|07:43 pm]

raksti

[skuka]
No intrevijas RL ar filosofu Džonu Serlu:

Serls: ...No vienas puses mēs esam ļoti pārliecināti par savas gribas brīvību, ir sajūta, ka mēs vienmēr varētu rīkoties arī citādi, nekā rīkojamies. No otras puses, nav skaidrs, kā to var savienot ar priekšstatu par universu, kurā visam, kas notiek, ir iepriekšēji, pietiekami cēloniski nosacījumi.
RL: Vai šī pretruna jums šķiet principā netarisināma?
Serls: Nē, es pat esmu uzrakstījis rakstu Brīva griba kā neirobioloģijas problēma, kurā saku, ka atbilde uz šo jautājumu ir meklējama tajā, kā darbijas smadzenes. ja jebkurš smadzeņu stāvoklis ir pietiekams cēlonis nākamam smadzeņu stāvoklim, tad mūsu uzvedība ir pilnībā determinēta, bet ja darbojas kas līdzīgs kvantu nenoteiktības principam, ir iespēja, ka pastāv brīva griba. Maz ticams, ka ir brīva griba, bet tāda iespēja ir.
Link+

[Aug. 1st, 2003|12:35 am]

raksti

[tarantulz]
Manu pirmo tuvību ar sievieti - pašu pirmo esmu īstenībā aizmirsis, tas ir, ja negribu, neatceros vispār nemaz. Viņa bija sieva manam skolotājam, kurš bieži mani tai pavasarī īsi pirms gatavības pārbaudījumiem aicināja nedēļas nogales pavadīt viņa mājās; es palīdzēju lasīt viņa mācību grāmatas jaunā izdevuma korektūru, lai kaut ko nopelnītu. Mans ilgu sapnis bija motocikls, grasījos to, ja rastos izdevība, iegādāties, lai tas būtu cik vecs būdams, ka tikai kustētos. Mans pienākums bija rasēt ar tušu ģeometriskas figūras un tamlīdzīgi, jo matemātikā un ģeometrijā biju labākais skolnieks. Skolotāja sieva, raugoties no mana tālākā redzes viedokļa, liekas, gadus četrdesmit veca plaušu slimniece, un, kad viņa skūpstīja manu zēnisko ķermeni, man šķita, ka viņa ir vai nu jukusi, vai līdzīga trakai kucei; turklāt kā vēlāk, tā iepriekš es viņu godāju par "profesora kundzi". Tas bija absurds. No reizes līdz reizei es visu to aizmirsu; tikai, kad mans skolotājs ienāca klasē un klusēdams lika uz katedras burtnīcas, mani sagrāba bailes, ka viņš ir kaut ko dabūjis zināt un tagad to uzzinās visa pasaule. Lielākoties es biju pirmais, kuru viņš izsauca, kad mēdza izdalīt burtnīcas, un man vajadzēja iznākt klases priekšā - vienīgajam, kam darbā nebija nevienas kļūdas. Viņa nomira vēl tajā pašā vasarā, un es aizmirsu visu, kā mēdz aizmirst ūdeni, ar ko gadījies kādreiz dzesēt slāpes. Protams, es likos pats sev nicināms, tāpēc ka aizmirsu, un piespiedu sevi reizi mēnesī aiziet pie viņas kapa; kad neviens neredzēja, vilku no portfeļa laukā pāris puķu un aši noliku uz kapa, kam vēl nebija kapakmens, tikai numurs; turklāt mani māca kauns, un es katrreiz biju priecīgs, kad tas jau bija padarīts.

Tikai ar Hannu tas nekad nebija bijis absurdi.

/M. Frišs/
Link5|+

[Aug. 1st, 2003|12:25 am]

raksti

[tarantulz]
The American way of life!
Jau tas vien, ko ēd un dzer šie mazasinīgie bālģīmji, kuri nezina, kas ir vīns, šie vitamīnu rijēji, kuri dzer aukstu tēju, gremo vati un kuriem nav jēgas, kas ir maize, šī kokakolas tauta, ko es vairs nespēju ne acu galā ieredzēt...
..
The American way of life.
Jau viņu atbaidošais izskats salīdzinājumā ar šejienes cilvēkiem: viņu āda tik sārta kā cepta desa - pretīgi, viņi ir dzīvi tikai tāpēc, ka ir penicilīns, tas ir viss, viņi tēlo nezin kādus laimīgos, tāpēc ka ir amerikāņi, tāpēc ka neko sev neaizliedz, patiesībā viņi ir tikai lempīgi un skaļi - tādi kā Diks, kuru es biju izraudzījies sev par paraugu. Kā viņi mēdz stāvēt - kreisā roka bikšu kabatā, ar plecu balstīdamies pret sienu, glāzi turēdami otrā rokā, viņi stāv nepiespiesti, šie cilvēces aizbildņi, viņi mēdz uzsist pa plecu, viņi ir optimisti, bet, kad apdzeras, sākas gaudošana, brēkšana par baltās rases iznīkšanu, impotenci.
..
Ko Amerika var piedāvāt: komfortu, visracionālāk iekārtoto pasauli, visu ready for use, pasauli kā amerikanizētu vakuumu, kur vien viņi ierodas, visur viņiem ir highway, pasaule kā uz abām pusēm pavērsts reklāmas plakāts, viņu pilsētas, kas nemaz nav pilsētas, iluminācija, nākamajā rītā redz kailo karkasu - infantilu kņadu, reklāmu, kas stimulē optimismu kā neona aizsegu naktij un nāvei...

/M. Frišs/
Link1|+

[Jul. 28th, 2003|11:38 pm]

raksti

[skuka]
“…pasaki savās lūgšanās, Mišel, ka vientulība, kaislības un ilgas iet pāri mūsu spēkiem. Un bez tām mēs esam pagalam. Saki, ka mēs būtu gribējuši saņemt mīlestību un atbildēt uz to, taču tagad mēs esam nomaldījušies. Saki, ka mūs nevajag aizmirst un mēs vēl kvēlojam tumsā. Pamēģini noskaidrot, kā lai mēs tiekam ārā. Kur ir tā zeme?”…

Amoss Ozs. "Melnā kaste"
Link+

[Jul. 28th, 2003|06:23 pm]

raksti

[puc]
Noreibstiet

Vienmēr vajag būt noreibušam. Tā ir visa gudrība. Lai
nejustu drausmīgo Laika nastu, kas liec jūsu plecus lejup
un spiež jūs pie zemes, vajag reibt bez pārtraukuma.
Bet no kā? No vīna, no dzejas, no mīlestības - kā paši
gribat. Bet - jānoreibst.
Un, ja kādreiz uz greznas pils kāpnēm, grāvmalas zaļajā
zālē, jūsu istabas krēslainā vientulībā jūs mostaties un
reibums jau ir zudis vai pamazām zūd, - vaicājiet vējam vai
vilnim, vai zvaigznei, vai putnam, vai pulkstenim, vaicājiet
visam, kas zūdīgs, un visam, kas cieš; visam, kas virpuļo,
visam, kas dzied, visam, kas runā; vaicājiet, cik ir pulkstenis;
un vējš un vilnis, un zvaigzne, un putns, un pulkstenis
atbildēs jums:
"Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem Laika
vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no
tikuma - kā jums labāk tīk."

Š.Bodlērs
Link+

[Jul. 28th, 2003|06:09 pm]

raksti

[puc]
Par to, kas nezin neko.

Mēness nezin, ka viņš ir rāms un mirdzošs. / Un pat
to, ka viņš ir mēness; / Smilts, ka viņa ir
smilts. Nav tādas / lietas, kas zinātu,
ka viņas forma ir vienīgā. / Ziloņkaula
figūras ir pilnīgi svešas / Abstraktai šaha spēlei, tāpat
kā roka, / Kura viņas pāvieto. Varbūt
cilvēka liktenis / Ar īslaicīgiem priekiem un ilgstošām
ciešanām / Ir darbarīks Tam Citam. Mēs to nezinām. /
Nosaucot viņu par Dievu, mēs no tā neko neiegūstam. /
Tikpat veltīgas ir arī bailes un šaubīšanās, /
Un sakropļotā lūgšana, kuru mēs uzsākam. / Kāds
loks ir raidījis šo bultu? / Kāds viņš es esmu?
Kāda virsotne ir viņa mērķis

H.L.Borhess
Link+

[Jul. 27th, 2003|11:24 pm]

raksti

[skuka]
“Vienīgā brīvība ir atteikšanās brīvība. Paturēšanas brīvība ir bīstama”.

Un vēl:

“Tas, Kas Notiek Patiesībā: to nevar pārspēt nekas, kad esi piespiests tam cieši klāt, ja vien tev netiek noplēsta seja. Cita tāda kaifa pasaulē nav.”

Salmans Rušdi.
Link9|+

[Jul. 27th, 2003|07:13 pm]

raksti

[puc]
"- Kad es dzeru, man gribas runāt tādas lietas, kuras es citkārt neteiktu, - meitene ierunājās.
- Tad nerunā.
- Bet kāda jēga tad dzert?"

"Neiedomājies apvainot tās, ko mīli, un dalīties vainā. Vainas pakāpi noteiks tikai laiks, nevis tu."


E.Hemingvejs "Ēdenes dārzs"
Link+

[Jul. 23rd, 2003|06:46 pm]
raksti
[het]
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.
Ja tu sāksi apsolīt to, kas tev vēl nepieder, zudīs vēlme turpināt cīņu, lai to iegūtu.
"Laimes noslēpums ir redzēt visus pasaules brīnumus un nekad neaizmirst par eļļas pilieniem tējkarotē"
Tagad es esmu sapratis: ja mēs nepieņemam Likteņa dāvanas, tās pārtop lāstā.
Mēs baiļojamies zaudēt to, kas mums ir, vienalga, vai tā būtu dzīvība, manta vai īpašums. Bet šīs bailes izgaist, kad saprotam, ka pasaules vēsture un mūsu dzīvesstāsti ir rakstīti ar vienu roku.
Es esmu dzīvs (..). Ēdot es domāju tikai par ēšanu. Pārgājiena laikā mani saista tikai ceļš. Un, ja gadīsies mesties cīņā, tad šī diena būs tikpat laba nāvei kā jebkura cita. Jo es nedzīvoju ne pagātnē, ne nākotnē. Mani nodarbina tikai tagadne. Ja tu vienmēr spēsi sakopot domas uz to, kas notiek pašreiz, tu būsi laimīgs cilvēks. (..) Dzīve tev liksies kā svinības, jo dzīve - tas ir brīdis, ko mēs izdzīvojam šobrīd.
Alķīmiķim bija tikai viens izskaidrojums: mutiski šīs ziņas nodeva tālāk tāpēc, ka tās pauda dzīves būtību, un to nevarēja iesprostot nedz bildēs, nedz rakstītā vārdā.
Jo cilvēki ļaujas bilžu un vārdu burvībai un galu galā aizmirst Pasaules valodu.
Vecāki un vecvecāki viņam bija vēlējuši iemīlēties, bet pirms apsolīšanās iemīļoto labi iepazīt. Varbūt cilvēki, kas šādi domāja, nemaz nespēj iemācīties Pasaules valodu. Ja tu to proti, nav grūti saprast, ka pasaulē ir cilvēks, kas tevi gaida (..). Un, kad šādi cilvēki satiek viens otru (..) viņiem ir tikai šis brīdis un neticama pārliecība, ka viss zem šīs saules tapis rakstīts ar vienu un to pašu roku.
Viņš zināja, ka ikviena lieta zemes virsū var pastāstīt par jebkuru citu lietu. Dažam pietika atvērt grāmatu vienalga kādā lappusē vai ieskatīties cilvēka plaukstā, citam labāk veicās ar kārts atsegšanu vai putna lidojuma novērošanu. (..) Patiesībā ne jau šī lietas pašas par sevi kaut ko atklāja; tie bija cilvēki, kas, lūkodamies uz apkārtējām lietām, atklāja Pasaules dvēseles noslēpumus.
Bet Dievs ļoti reti atklāj nākotni. Turklāt Viņš to dara tikai vienā gadījumā: ja nākotne bijusi uzrakstīta tā, lai taptu grozīta.
- Vai tad vīns šeit nav aizliegts? - aitu gans gribēja zināt.



/Paulo Koelju - "Alķīmiķis"/
Link+

[Jul. 9th, 2003|08:36 am]

raksti

[puc]
Fausta īstā traģēdija nav tā, ka viņš pārdevis dvēseli velnam. Īstā traģēdija ir tā, ka nav velna, kas pirktu mūsu dvēseli.
R.Garī "Solījums rītausmā"
Link2|+

[Jul. 7th, 2003|10:25 pm]

raksti

[sleep_talking]

He called me Jess because that is the name of the hood which restrains the falcon.

I was his falcon. I hung on his arm and fed at his hand.

He said my nose was sharp and cruel and that my eyes had madness in them. He said I would tear him to pieces if he dealt softly with me.

At night, if he was away, he had me chained to our bed. It was a long chain, long enough for me to use the chamber pot or to stand at the window and wait for the late owls. I love to hear the owls. I love to see the sudden glide of wings spread out for prey, and then the dip and the noise like a lover in pain.

He used the chain when we went riding together. I had a horse as strong as his, and he'd whip the horse from behind and send it charging through the trees, and he'd follow, half a head behind, pulling on the chain and asking me how I liked my ride.

His game was to have me sit astride him when we made love and hold me tight in the small of my back. He said he had to have me above him, in case I picked his eyes out in the faltering candlelight.

I was none of these things, but I became them.

At night, in June I think, I flew off his wrist and tore his liver from his body, and bit my chain in pieces and left him on the bed with his eyes open.

He looked surprised, I don't know why. As your lover describes you, so you are.



/Jeanette Winterson, Sexing the Cherry/
Link+

[Jul. 6th, 2003|10:39 pm]

raksti

[puc]
Patiesība cilvēkam ir tas, kas padara viņu par cilvēku. (..)
Patiesība nebūt nav tas, ko var uzskatāmi pierādīt, bet gan tas, kas visu dara vienkāršu.

A.de Sent-Ekziperī "Cilvēku zeme"
Link6|+

[Jul. 6th, 2003|04:49 pm]

raksti

[tarantulz]
Es apklusu, nezinādams, ko atbildēt. Nekad nevar zināt, ko lai atbild cilvēkiem, kas mirst par brīvību.

- Mūs pārdeva, kad vēl bijām mazi bērni, - teica Žans Luī, - bet šodien mēs nesitam nevienu. Un arī šie rīkosies tāpat kā mēs: viņi rāpos mums pie kājām un laizīs kurpes. Un būs pārliecināti, ka ir brīvi cilvēki. Eiropa būs brīvu cilvēku zeme. Lūk, kāda būs Eiropa.
K. Malaparte "Āda"
Link+

[Jul. 6th, 2003|04:34 pm]

raksti

[tarantulz]
Ir teksti, kurus vēlos izcelt, bet kuriem nav vietas manā žurnālā. Tiem vieta būs šeit. Laipni lūgti [info]raksti.
Pievienoties var šeit.

Daži noteikumi, ko ievērošu es un citi, ja būs tādi citi.

  • Literatūra.

  • Tikai sveši teksti.

  • Proza vēlama, dzeja pieļaujama.

  • Nekādas Roulingas, Stīlas un Grišema.

  • Tekstam jābūt tā ievadīšanai pieliktās piepūles vērtam.

  • Prasts paradokss nav piepūles vērts.

  • Nekādus song lyricus!

  • Nekādus pokemonus.

  • Ja teksts brēc pēc ievadītāja komentāra, likt to lj-cut.

  • Senebreju, svahili utml valodas not welcome.

Link5|+

:::
[ Skatāmies | 20 entries back ]
[ --> | Nākamos ]