|
Aug. 1st, 2003|12:25 am |
The American way of life!
Jau tas vien, ko ēd un dzer šie mazasinīgie bālģīmji, kuri nezina, kas ir vīns, šie vitamīnu rijēji, kuri dzer aukstu tēju, gremo vati un kuriem nav jēgas, kas ir maize, šī kokakolas tauta, ko es vairs nespēju ne acu galā ieredzēt...
..
The American way of life.
Jau viņu atbaidošais izskats salīdzinājumā ar šejienes cilvēkiem: viņu āda tik sārta kā cepta desa - pretīgi, viņi ir dzīvi tikai tāpēc, ka ir penicilīns, tas ir viss, viņi tēlo nezin kādus laimīgos, tāpēc ka ir amerikāņi, tāpēc ka neko sev neaizliedz, patiesībā viņi ir tikai lempīgi un skaļi - tādi kā Diks, kuru es biju izraudzījies sev par paraugu. Kā viņi mēdz stāvēt - kreisā roka bikšu kabatā, ar plecu balstīdamies pret sienu, glāzi turēdami otrā rokā, viņi stāv nepiespiesti, šie cilvēces aizbildņi, viņi mēdz uzsist pa plecu, viņi ir optimisti, bet, kad apdzeras, sākas gaudošana, brēkšana par baltās rases iznīkšanu, impotenci.
..
Ko Amerika var piedāvāt: komfortu, visracionālāk iekārtoto pasauli, visu ready for use, pasauli kā amerikanizētu vakuumu, kur vien viņi ierodas, visur viņiem ir highway, pasaule kā uz abām pusēm pavērsts reklāmas plakāts, viņu pilsētas, kas nemaz nav pilsētas, iluminācija, nākamajā rītā redz kailo karkasu - infantilu kņadu, reklāmu, kas stimulē optimismu kā neona aizsegu naktij un nāvei...
/M. Frišs/ |
|