|
[Jul. 28th, 2003|06:09 pm] |
Par to, kas nezin neko.
Mēness nezin, ka viņš ir rāms un mirdzošs. / Un pat to, ka viņš ir mēness; / Smilts, ka viņa ir smilts. Nav tādas / lietas, kas zinātu, ka viņas forma ir vienīgā. / Ziloņkaula figūras ir pilnīgi svešas / Abstraktai šaha spēlei, tāpat kā roka, / Kura viņas pāvieto. Varbūt cilvēka liktenis / Ar īslaicīgiem priekiem un ilgstošām ciešanām / Ir darbarīks Tam Citam. Mēs to nezinām. / Nosaucot viņu par Dievu, mēs no tā neko neiegūstam. / Tikpat veltīgas ir arī bailes un šaubīšanās, / Un sakropļotā lūgšana, kuru mēs uzsākam. / Kāds loks ir raidījis šo bultu? / Kāds viņš es esmu? Kāda virsotne ir viņa mērķis
H.L.Borhess |
|
|