| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at the latest 40 entries. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for tas puc.
|
||||||||||
| Thursday, September 20th, 2012 |
|
||||||
| Šausmīgi sen nav būts uz kādu klasiskās mūzikas koncertu... | ||||||
|
|
| Monday, August 13th, 2012 |
|
||||
|
- (Es, smaidīgi burkšķēdama) Nu kādu kārtību gan var gribēt no cūkas gadā dzimuša vērša. - (Sīks) Pati piedzemdēji, tagad nav ko apsaukāties. |
||||
|
|
| Saturday, July 28th, 2012 |
|
||||
|
- Mammu, kas ir "armed"? - Apbruņots. - Apbruņots ir bruņurupucis. |
||||
|
|
| Saturday, July 7th, 2012 |
|
||||
|
|
||||
|
|
| Thursday, June 28th, 2012 |
|
||||
|
"Savos nodomos cilvēks vienmēr ir liels. To izpildē nē. Tā ir viņa burvība." "Visās telpās bija ļoti klusu un par spīti apmeklētāju daudzumam nedzirdēja gandrīz ne vārda; un tomēr man likās, ka es noraudzītos milzīgā cīņā - tādu cilvēku klusajā cīņā, kas gan notriekti zemē, bet vēl negrib padoties. Viņi bija izstumti no sava darba, savu centienu, savu arodu loka, - tagad viņi nāca klusajās mākslas telpās, lai nepadotos sastingumam un izmisumam. Viņi domāja par maizi, vienmēr tikai par maizi un nodarbošanos; bet viņi nāca šurp, lai dažas stundas izbēgtu no šīm domām, - un starp skaidrajām romiešu galvām un neiznīcīgajiem, jaukajiem, baltajiem grieķu sieviešu tēliem viņi staigāja apkārt, gausi kājas vilkdami, salīkušiem pleciem kā cilvēki, kam nav mērķa, - satricinošs kontrasts, bēdīga aina, kas rādīja, ko cilvēce gadu tūkstošiem varējusi un ko nav varējusi sasniegt: mūžīgu mākslas darbu virsotnes, bet ne maizi visiem saviem brāļiem." "Apžilbušām acīm es raudzījos debesīs, pelēkajās, bezgalīgajās tā dieva debesīs, kas bija izdomājis dzīvību un nāvi, lai par to papriecātos." |
||||
|
|
| Wednesday, June 27th, 2012 |
|
||||
|
"Viņai bija nīlzirga grācija, kad tā streipuļoja šurp turp starp automobiļu dzesinātājiem un dobjā balsī dziedāja dziesmu par uzticīgo huzāru." "(..) dzirdēju putnu dziesmas augstajos kapsētas kokos - viņi vīteroja kā mazas, sidrabainas mīļā dieviņa svilpītes (..)" "Ar savu neveselīgo, pelēki bālo sejas krāsu, kāda ir visiem maizniekiem, viņš pustumsā atgādināja lielu, skumīgu miltu tārpu." "Kā likās, atlēte bija kādas atturībnieku biedrības locekle. Viņa skatījās uz manu konjaku tādām acīm, it kā redzētu sapuvušu zivi. (..) Es pamāju viesmīlim. "Trīs lielie konjaki," šis nelaimes putns iebrēcās tādā balsī, it kā gribētu kādam viesim kapā pasniegt rēķinu. "Trīs markas trīsdesmit!"" "Es manīju, ka biju saticies ar augstas klases balamuti. Par spīti visai depresijai bija jāaizstāv gods. "Staigā tālāk, garā slimais septiņu mēnešu bērns," es teicu un svētījot pacēlu roku. Viņš nepiegrieza vērību manam uzaicinājumam. "Liec, lai tev ielej betonu smadzenēs, krunkainais suņu pērtiķi!" viņš rēca. Es viņam devu pretī dekadentu lāča ķepu. Viņš man - kakadū peļu slazdā, es viņam - no darba atlaistu līķu mazgātāju. Pēc tam viņš, jau ar manāmu cienību, mani nosauca par slimu govs galvu, es viņu, lai darītu šai ietai galu, - par staigājošu bifšteku kapsētu. Viņa seja pēkšņi apskaidrojās. "Bifšteku kapsēta - tas labi teikts!" viņš sacīja. "To es vēl nezināju. Tas nāks manā repertuārā! Nu tad..." Viņš pacēla cepuri, un mēs ar cienību izšķīrāmies." "Cilvēku sabiedrības pamati ir mantkārība, bailes un korupcija," Graus atbildēja. "Cilvēks ir ļauns, bet viņam patīk, ka citi dara labu."" "Dumjam piedzimt nav nekāds kauns. Tikai dumjam nomirt." "Alfonss bija smags, mierīgs vīrs. Izspiedušies vaigu kauli. Mazas acis. Uzrotītas krekla piedurknes. Rokas kā gorillam. Ja viņam kāds traktierī nepatika, viņš pats to izsvieda ārā. Arī sporta biedrības "Dzimtenes mīlestība" biedrus. Ļoti spītīgiem viesiem viņš turēja zem letes noliktu veseri. Lokāls atradās ļoti izdevīgā vietā: turpat pie slimnīcas. Tā Alfonss ietaupīja transporta izdevumus." "Es tev ko teikšu, Robi, nopietni runājot: cilvēka mūžs ir mīlestībai par garu. Vienkārši par garu. Tā man teica mans Arturs, kad viņš aizlaidās. Un tas tiesa. Mīlestība ir brīnišķīga. Bet vienam tā arvien iznāk par garu. Un otrs, tas paliek sēžot un skatoties. Tas sēž un skatās kā prātu zaudējis. "Skaidra lieta," es teicu. "Bet bez mīlestības cilvēks arī ir tikai atmodies līķis." |
||||
|
|
| Wednesday, June 20th, 2012 |
|
||||
| Jā, starp citu, pie ārsta pierakstījos. Uz 23.augustu. Cerams, ka tad vēl vajadzēs. | ||||
|
|
|
||||
|
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/42640 Vot nesaprotu, nu ja tik ļoti riebj šie svētki, nu tad ignorējiet, bet nē - vajag izpildīties. |
||||
|
|
| Monday, June 4th, 2012 |
|
||||
| ""Jehit" tože vihod" © patukla krievvalodīga dāma. Noklausīts Atēnu lidostā. | ||||
|
|
| Tuesday, May 22nd, 2012 |
|
||||
|
- Labdien. Gribētu pierakstīties pie ārsta x - Labdien. Diemžēl līdz augustam viss pieraksts ir pilns, bet par maksu jūs varat tikt 26.jūlijā. Nu, tad man ko - riskēt un gaidīt (kaut gan vēl jau nav pat ko gaidīt, jo gan jau ka uz augusta pierakstu es arī "nepagūšu"), vai meklēt citu ārstu? Un ja citu, tad kur?? |
||||
|
|
| Wednesday, May 16th, 2012 |
|
||
| Neparedzēti nojuka mans Briseles brauciens. Sūrīgi :( | ||
|
|
| Wednesday, May 9th, 2012 |
|
||||
| Atvēru projekta gala atskaiti un... aizvēru. Tas ir pilnīgs murgs, kas mani sagaida nākamās 2 nedēļas. :( | ||||
|
|
| Monday, May 7th, 2012 |
|
||||
|
Nepilna mēneša laikā trīs izrādes JRT. Nav slikti. It sevišķi, ja zināms, ka tuvākajās nedēļās gaidāms vēl pārītis. Tad nu „sausais atlikums” ābolīšos, bulciņās, actiņās vai zvaigznītēs jau redzētajām izrādēm varētu būt: 1) „Noziegums un sods” (M.Ķimeles režija) – 3-3,5 2) „Margarēta” (V.Kairiša režija) – 5 3) „Oņegins. Komentāri” (A.Hermaņa režija) – 4 Privātās piezīmes: 1) Diezgan neirastēniski un ar šā tā „samočkātām” beigām. Ja nebūtu lasīts pats romāns, daudz ko no notiekošā uz skatuves īsti nespētu saprast. Piemēram – kas tai Soņai uznācis? Nekādas „jūtu ķīmijas” uz skatuves nav pat jaušamas līdz brīdim, kad ar histērisku bļāvienu Soņa (G.Zariņa) krīt ap kaklu tam totālajam slīmestam (mjā, Dostojevskis gan tik pavirši nebija savu Raskoļņikovu lipinājis...) Raskoļņikovam (E.Samītim). Drīzāk paliek iespaids, ka meitenei kaut kas bikiņ prātiņā nošķiebies, nevis amora bulta sirdī trāpījusi. Neizprotama paliek arī režisores iecere šādi attēlot Katerinas Ivanovas (G.Zariņa) miršanas ainu – franču šansonete komplektā ar trim piesietajām lupatu lellēm (a la bērniem) un vulgāro krāšļojumu man tomēr nešķiet pareizais risinājums vienai no dramatiskākajām romāna vietām. Vienīgā vieta izrādē, kas tiešām spēja aizkustināt, bija G.Zariņas monologs – mātes vēstule Raskoļņikovam. Un vēl – visu cieņu aktieriem, kuri spēj tomēr tik operatīvi „pārmiesoties” dažādos tēlos. 2) Kaut arī šī bija otrā reize, kad skatījos „Margarētu” (pirmā reize bija pirms vismaz 5 gadiem), tomēr izjūtas bija stipri līdzīgas. Brīnišķīga aktierspēle (šoreiz bija A.Keišs, nevis V.Daudziņš, K.Znotiņš un, protams, M.Apine), laba režija un kvalitatīvs dramaturģijas materiāls. Emocionāli un pārliecinoši. Traucēja tikai pāris aizmugurē sēdošo jaunuvju stulbā zviegšana, kad emocionāli sakāpinātos mirkļos Keišs vai Znotiņš atslodzei pateica kādu vieglu joku, par kuru kontekstā varētu viegli pasmaidīt. P.S. Par šo man vispār „cepiens” ne pa jokam, jo līdzīgas izjūtas ir izbaudītas jau vairākkārt – gan „Ziedonī un Visumā”, gan „Vectēvā” u.c. Ir tāda suga laikam – emocionālie truleņi ar tuneļveida domāšanu, tikai grūti saprast, ko tādi meklē teātrī. 3) Nu un vakar pēdējā (un jaunākā) Hermaņa variācija par Puškina/Oņegina tēmu. Atkal jau, ja nebūtu lasīts pats darbs, tad būtu pagrūti izprast (šis gan pilnībā attiecas arī pārējām divām augstāk minētajām izrādēm). Man likās mazliet vienpusīgi, kaut arī interesanti (piem., spilgts Puškina laikmeta attēlojums), jo galu galā Oņegins nebija tikai dendijveidīgs mimra, tāpat kā Puškins nebija tikai un vienīgi vaislīgs mērkaķis. Visu mazliet izlīdzināja nobeigums. Acīmredzot Hermanis pēc noklusējuma pieņem, ka tie, kuri skatīsies izrādi, gana labi pārzinās gan Puškina biogrāfiju, gan „Jevgēņiju Oņeginu”, bet nu vai tā ir, tas lai katra paša ziņā. |
||||
|
|
| Thursday, May 3rd, 2012 |
|
||||
| Kaut kā vakar saskumdināja ziņa, ka Henrijs beidz savu snukerista karjeru... Un tā viens pēc otra... Intervijā pa starpām rādīja viņa karjeras "ziedu laikus"; tāds simpātisks puišelis ar uzkasītu cekulu. :) | ||||
|
|
| Friday, April 13th, 2012 |
|
||||
| Izskatās, ka šogad tikai ierastie pirkumi - Dallmayr, Courvoisier, Gosh lūpene un Boss dezīši. Ā, vēl kādu skropstu tušu vajadzētu... Neko citu (vismaz katalogā) neatradu. | ||||
|
|
| Monday, April 2nd, 2012 |
|
||||
| Vakar rušinājos pa dārzu ar grābekli, šodien laikam jāņem rokās sniega lāpsta. Gribu siltuuuuuumuuuuuu! | ||||
|
|
|
||||
| Laikam tikai Latvijā zagļa arestu var nodēvēt par 1.aprīļa joku... | ||||
|
|
| Friday, March 30th, 2012 |
|
||||
|
- Mammu, tu man esi vajadzīga. (pēc mazas pauzes) - Un es tev. |
||||
|
|
| Wednesday, March 28th, 2012 |
|
||||
|
Ja es būtu vienīgā (nu vai vismaz gandrīz vienīgā), kas ar apskaužamu regularitāti burkšķ par PMLP darboņu (ne visu, bet lielu daļu gan diemžēl) aprobežotību un nolaidību, tad varētu domāt, ka problēma ir manī, vai arīdzan man vienkārši ir draņķīga karma it visā, kas skar šo iestādījumu, bet nu nav taču tā, nav. Ikviens manis sastaptais cilvēks, kuram nācies vairāk kā 2x mūžā (vienreiz var arī paveikties!) saskarties ar vīzu/uzturēšanās atļauju dokumentācijas kārtošanu: a) klusi nopūšas un izmisīgi noplāta rokas, sak, labāk to murgu ātrāk aizmirst un nekad nepieminēt; b) kļūst mēreni agresīvs un, acīm zibsnījot, sāk stāstīt savu privāto "šausmu stāstu" no sērijas: "Kā es mēģināju uzaicināt.... (viesstrādnieku, studentu, mācībspēku etc.). Un es tiešām un nudien nesaprotu, kā var 5-6 gadus strādāt vienā un tajā pašā vietā vienu un to pašu darbu un vienalga neko nejēgt; to nudien vajag mācēt. 5 gadu laikā tak kārtīgam rutinētam specam vajadzētu būt, bet nu nē taču - cik bija tupa tanta, tikpat tupa ir un, pēc visa spriežot, tāda arī paliks. Ehhh.... |
||||
|
|
| Monday, March 19th, 2012 |
|
||||
| Šķiet, ka "Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu" ir Ficdžeralda vājākais garadarbs. Vismaz man. Toties veiksmīgi noņēma to pelēko skumju piegaršu pēc "Sidra nama likumiem". | ||||
|
|
| Sunday, March 11th, 2012 |
|
||||
| Vakar Doniceti "Anna Boleina" (gan tikai mūsu pašu zilajā TV ekrānā, nevis Vīnes operā, bet nu visu jau nevar gribēt (vispār - var gribēt, bet nevar dabūt)). Spēcīgi. Protams galvenokārt jau Elīnas Garančas un Annas Ņetrebko dēļ. Bet arī skatuves noformējums, piem., siena, kas kā biedējoša giljotīna paceļas jau pašā izrādes sākumā, Annas tērps, kas pēdējā ainā no bāli-pelēka plūstoši pāriet asinssarkanā u.c. detaļas, bija ļoti baudāms. Un bija interesanti atsvaidzināt arī vēstures zināšanas par Henrija VIII 6 sievām un britu reformāciju (jebšu - kā izveidojās anglikāņu baznīca) sakarā ar tā plenča un jākļa Henrija šķiršanās prāvu no 1.sievas Aragonas Katrīnas. | ||||
|
|
| Saturday, March 3rd, 2012 |
|
||||
| Man sāk likties, ka doma uzdāvināt sīkam plastilīnu (jebšu precīzāk - plastilīna surogātu, kaut kādu "Moon Dough") varbūt arī nebija tik laba. Tagad tā "mēness masa" man ir visur - uz grīdas, uz galda, sīkam pie drēbēm un man pie pēdām. | ||||
|
|
| Thursday, March 1st, 2012 |
|
||||
|
Izskatās, ka Andrejs Judins ir galīgi sagājis "pa fāzēm" (http://www.delfi.lv/news/national/poli |
||||
|
|
| Wednesday, February 29th, 2012 |
|
||||
| Ja ķīlis ar gremdi vēl drusciņ pacentīsies, tad "sajās" vēl pēdējo, kas no augstākās izglītības Latvijā atlicis. Prozit! | ||||
|
|
| Friday, February 24th, 2012 |
|
||||
| Divas dienas visa ģimene likām vienu antīku lego drantuļetu (1986. gada "izlaidums"), sarežģīts pēc vella, toties sīks priecīgs. Nez, tagad neesmu redzējusi tik komplicētus legučus, bet nu - jāatzīst - neesmu jau arī speciāli meklējusi. | ||||
|
|
| Saturday, February 18th, 2012 |
|
||||
| Divos vārdos - "stipri šīzīgi". Un tomēr: noliecu galvu gan režijas, gan aktieru priekšā. Māksla ar dažām vecām riepām, trim galdiem un pāris krēsliem uzburt visdažādākās telpas (un tā, ka skatītājs tam notic) un izcils talants saliedēt 10 cilvēkus vienā veselumā. Un aktieru spēja - vienkārši nomainot kreklu, dažu sekunžu laikā ļoti dzīvi pārtapt pilnīgi citā tēlā, ar pilnīgi citu raksturu; tēlot suni, sievieti (lugā darbojas 10 vīrieškārtas aktieri), bērnu, zirgu, nemaz nerunājot par to, ka izrāde ir ļoti dinamiska un 2,5 stundu garumā bez pārtraukuma. Vienvārdsakot, labākais, ko Nac. teātrī pēdējo x gadu laikā ir nācies redzēt. | ||||
|
|
| Tuesday, February 14th, 2012 |
|
||||
| "Varbūt tas arī ir vienīgais īstais nelabā klātienes pierādījums - spēks, ar kādu visi alkst apliecināt viņa darbošanos?..." /U.Eko "Rozes vārds"/ | ||||
|
|
| Friday, February 10th, 2012 |
|
||||
| Vai tiešām vienreiz nevarētu beigt tiražēt visa veida info par to Breiviku? Katru dienu kāda ziņa. Pateicoties šai neatslābstošajai preses uzmanībai (kaut patiesībā viņu vajadzēja ieslodzīt 2x2 m bezlogu bunkurā ar podu kaktā un tā arī atstāt uz visu atlikušo dzīvi), var teikt, ka viņš savu ir panācis. Paldies tolerancei, gaidīsim nākamo plānprātiņu. | ||||
|
|
| Saturday, February 4th, 2012 |
|
||||
|
Paskatoties uz šo: http://www.delfi.lv/news/world/other/fo |
||||
|
|
| Wednesday, January 25th, 2012 |
|
||||
| Gribu uz Romu, tur ir silts. Cerams, ka būs silts arī pēc dažām dienām. | ||||
|
|
| Friday, January 20th, 2012 |
|
||||
| Referendumam būt, referendumam nebūt, bla-bla-bla. Bariņam urlu ienācis prātā, ka vajadzētu vēl vienu valsts valodu (nē, nu Luksemburgā ir pat 3, un tā nudien nav lielāka par Latviju) un nu tik plēšās. Bet doma jau pašā "saknē" ir "šķērsām un garām". Es pilnīgi noteikti esmu "par" to, ka ikvienas (jebkuras!) valodas zināšanas bagātina individuālo bagāžu, bet tas nenozīmē, ka mums šeit un tagad vajag vēl vienu oficiālu valsts valodu. Mēs vienkārši neesam līdz tam izauguši, vienalga, vai tā būtu spāņu, ķīniešu, angļu vai krievu valoda. | ||||
|
|
|
||||
| O, beidzot arī "H&M" būs šitenpatās. Ceru, ka būs arī drēbes bērniem (patiesībā apģērbi pieaugušajiem man īpaši neinteresē), citādi kā viena no ārvalstu braucienu nodarbēm man pēdējo pāris gadu laikā ir kļuvis šopings "H&M". Varētu pat sastādīt sarakstu, kur Eiropas lielākajās pilsētās šitā lupatbode atrodama. :) | ||||
|
|
| Sunday, January 15th, 2012 |
|
||||
| No vienas puses - pasaule ir TIIIK milzīga un ir tik daudz vietu/zemju/pilsētu, kur man gribētos pabūt, ka varētu teikt: grēks uz turieni kur jau būts braukt vēlreiz, bet no otras puses - atgriezties kādā vietā, kurā esi bijis (nu arī ne visās, protams), ir tik sasodīti kaifīgi. Dilemma, bezizeja. | ||||
|
|
| Wednesday, January 4th, 2012 |
|
||||
| Kas tas par ārprātīgu sanīkumu, kad jau no paša rīta jūties tā, it kā visu nakti malku būtu skaldījis. :( Ar mokām piespiežu sevi pakustēties. Un miegs arī nonstopā nāk, ja vien nav gulēts 10 st. no vietas (bet kas tev dos). Un šitā jau otro ziemu pēc kārtas. Kas tas ir un kā ar to cīnīties? :( | ||||
|
|
| Sunday, January 1st, 2012 |
|
||||
| Pirmo reizi kaut kā tiešām žēl, ka gads beidzies. Tāda neraksturīga skumja un pat nezinu par ko... | ||||
|
|
|
||
| Kaut kāda Štrausu mūzikas invāzija šogad Vīnes filharmoniķu koncertā, man liekas citugad bija raibāks piedāvājums... | ||
|
|
|
||||
| Vudija Alena filmām piemīt tāds brīnišķīgs gaišs vieglums... Katrā ziņā ar patīkamu "pēcgaršu". | ||||
|
|
| Wednesday, December 21st, 2011 |
|
||
| Nu jau ticu savām acēm - vairs nespīd. | ||
|
|
|
||
| Neticu savām acēm - spīd saule!!! | ||
|
|
| Thursday, December 15th, 2011 |
|
||||
| Nupat jau n-kuro reizi izdzirdot: "Rūķis iet pa taciņu...", man sāka viegli trīsēt rokas. Nu, Z/sv būs salīdzinoši drīz, tas mierinājumam. | ||||
|
|