| par nāvi |
[Aug. 7th, 2003|07:51 pm] |
No intervijas RL ar filosofu Džonu Serlu:
Serls: Es domāju, ka pati nāves ideja ir slikta ideja, un es nezinu, kā ar to tikt galā, bet, jā, man šķiet, tā ir ļoti biedējoša lieta. Vēl sliktāk par manu paša navī ir tas, ka visi, kas man ir dārgi, arī nomirs.
RL: Kas notiek nāves brīdī?
Serls: Diemžēl, man šķiet, ka nāves brīdī tu vienkārši pārstāj eksistēt, tavai pieredzei raksturīgais secīgums vienkārši apstājas.
RL: Kāpēc no tā baidīties?
Serls: Tieši tāpēc, ka es negribu, lai mana pieredze apstājas. Kad tu mirsti, viss ir cauri. Ja ar bailēm tiek saprasta stipra tieksme pēc tā, lai kaut kas nenotiktu, domājot, ka tas notiks, tad te ir pamats baidīties. Bet es neesmu šausmās, es nestaigāju visu laiku apkārt, kratot galvu un domājot par nāvi, taču es noteikti negribu mirt, un es esmu pārliecināts, ka miršu.
[...] Es nedomāju, ka ir kāds cits saprātīgs veids, kā gatavoties nāvei, izņemot testamenta rakstīšanu, nolemjot, kam tiek atstāts kas. |
|
|
