Galvenais nedomājiet, ka jūsu draugi jums zvanīs pa tālruni katru vakaru, kā viņiem to vajadzētu darīt, lai uzzinātu, vai tieši šis nav tas vakars, kad esat nolēmis izdarīt pašnāvību, vai jums gluži vienkārši nav vajadzīga sabiedrība, vai neesat noskaņojots kaut kur doties. Bet nē, esiet mierīgs, ja viņi zvana, tas ir vakarā, kad jūs neesat viens un kad dzīve šķiet skaista. Viņi drīzāk jūs pamudinās uz pašnāvību, uzskatot, ka to jūs sev esat parādā.
[..] Ja runā par tiem, kuru pienākums ir mūs mīlēt [..], tā jau ir cita dziesma. Viņiem atrodas īstais vārds, kas ir kā lode; viņi zvana pa tālruni tāpat, kā šauj no karabīnes. Un viņi tēmē precīzi.


/Albērs Kamī "Krišana"