F. Sagāna "Nesaklātā gulta"
"Vai tad mēs dažreiz neatļaujamies mīlēt cilvēkus par spīti tam, ka šīs jūtas atņem mums visu: veselo saprātu, humoru, drosmi? Tad kāpēc gan mēs tikpat labi nevarētu atļauties mīlēt tos, kuri, gluži otrādi, ar savu mīlestību palīdz izcelt mūsu saprātu, humoru drosmi?
Ja skaitās normāli mīlēt kādu, kurš liek jums ciest, tad normāli ir arī mīlēt kādu, kurš jums spējīgs sagādāt baudu, un tikpat normāli ir sirsnīgi mīlēt kādu naudas dēļ, ja vien šī nauda atvēl jums laiku sapņot par mīļoto cilvēku, pirkt viņam ziedus, vārdu sakot, darīt visu, lai viņam vēl vairāk iepatiktos."