Andra Manfelde "Adata".
"Viņš rakājās miskastēs. Visa pilsēta to zināja, kaut gan viņam nebija nekādas vajadzības, jo bija paēdis. Kā bērns, viņam patika atrast. Kurpes, tīri jaunas. Vai pulksteni - gliemežvāku, kad atver, tas spēlē melodiju. Cilvēki reizēm izmet labas lietas, bet gadās, ka patur, ko nevajag."