S. Kings "Strēlnieks"
Ja tu nokristu līdz Visuma ārējai robežai, vai tu tur ieraudzītu dēļu žogu ar uzrakstu BEIGAS? Nē. Varbūt tu atrastu tur kaut ko cietu un ieapaļu, līdzīgu tam, ko redz cālis olas iekšpusē. Un, ja tu izsistu šajā čaumalā caurumu (vai atrastu durvis), varbūt pa šo atveri Visuma beigās ieplūstu spoža gaismas straume? Varbūt tu paskatītos ārā un atklātu, ka mūsu Visums ir tikai daļa no viena atoma uz zāles stiebra? Varbūt tu justos spiests domāt, ka, sadedzinot zariņu, pārvērt pelnos veselas mūžību mūžības? Ka esamība ir nevis viena bezgalība, bet bezgalīgi daudz bezgalību?