Viktors Igo
Tu saki, ka dvēsele nav nekas cits kā miesīgu spēku rezultāts. Kāpēc tad mana dvēsele izstaro vairāk gaismas, kad miesīgie spēki sāk zust? Ziema man ir uz galvas, bet mūžīgais pavasaris manā sirī. Es elpoju šjā stundā ceriņu, vijolīšu un rožu smaržu kā savā divdesmitajā gadā. Jo tuvāk es nāku mūža galam, jo skaidrāk es dzirdu ap sevi nemirstīgo simfoniju no pasaulēm, kas aicina mani. Tas ir brīnišķīgi, tas ir vienkārši.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: