 | |
|
Alesandro Bariko "Bez asinīm"
[...] lai arī cik neizprotama ir dzīve, iespējams, ka mēs to šķērsojam ar vienu vienīgu vēlēšanos - atgriezties tai ellē, kas mūs ir radījusi, un dzīvot tur blakus cilvēkam, kurš mūs reiz no šīs elles izglābis. [...] nav nekā spēcīgāka par šo instinktu - atgriezties tur, kur mūs ir salauzuši, un atkārtot šo mirkli gadiem ilgi. |
|
| |
|
Entonijs Bērdžess "Mehāniskais Apelsīns"
Labestība ir tas, ko izvēlas. Ja cilvēks nevar izvēlēties, tad viņš vairs nav cilvēks. *** Vai Dievs grib labestību vai labestības izvēlēšanos? Vai cilvēks, kurš izvēlas ļauno, kaut kādā ziņā ir labāks par cilvēku, kuram labais tiek uzstiepts? |
|
| |
|
Džons Grišams "Sidra nama likumi"
... patiesas grēku nožēlas pats sākums ir pieņemt, ka esi neķītrs. *** Es esmu tikai ārsts. Es palīdzu viņām dabūt to, ko viņas vēlas. Bāreni vai abortu. *** Un viņi neraudāja, lai piedzimtu, tas viņam bija skaidrs; viņi raudāja tapēc, ka bija piedzimuši. |
|
| |
|
Dž. D. Selindžers "Uz kraujas rudzu laukā"
Es tur neko daudz nevarēju sacīt, jo dzejoļus maz lasu, bet to gan zinu, ka sajuktu prātā, ja armijā man diendienā būtu jāturas kopā un jāmaršē ar tādu bandu kā Eklijs, Stredleiters un vecais Moriss. Reiz es veselu nedēļu sabiju skautos un nevarēju vairs izturēt, ka man jāskatās pakausī zēnam, kas maršē pa priekšu. Goda vārds, ja atkal sāksies karš, lai mani tūliņ pat nostāda pie sienas un nošauj. Es necelšu iebildumus. *** Vispār es priecājos, ka izgudrojuši atombumbu. Ja atkal sāksies karš, es uzsēdīšos taisni uz šīs sasodītās bumbas. Labprātīgi uzsēdīšos, Dieva vārds! |
|
| |
|
Stīvens Frajs "Dievu rotaļlietas"
Galu galā lielākā daļa cilvēku spēj iztēloties, ko nozīmē slimot ar neārstējamu vēzi, taču viņiem nav ne jausmas, kāda sajūta ir tad, ja kādam ir smadzenes. |
|
| |
|
Džons Grišams "Klients"
Bija mazliet pāri vieniem, pārāk agrs, lai dzertu [..], pie velna, kaut kur uz šīs zemeslodes taču pašlaik bija pieci pēcpusdienā. |
|
| |
|
Justeins Gorders "Apelsīnu meitene"
Un tad Tu jūties sliktāk kā Hamlets, jo tam bija tikai viens jautājums - būt vai nebūt. |
|
| |
|
Harijs Harisons "Nerūsējošā tērauda žurka"
Cilvēce vienmēr ir bijusi ļoti kaprīza, ietverot likumdošanā tādus aizraujošus terminus kā "slepkavība bez iepriekšēja nodoma", "slepkavība vainu mīkstinošos apstākļos" utt. It kā mirušais nemaz nebūtu miris. *** Tie, kuri apgalvo, ka iedzēruši domā labāk nekā skaidrā, ir ēzeļi. *** Kuģis bija pustukšs, un es varēju ieņemt vietu blakus stjuartei. Es nesekmīgi flirtēju ar viņu, līdz tā aizgāja, ierakstīdama mani kategorijā: "Tēviņš, nekauņa, piesējās". *** ( vēl drusku ) |
|
| |
|
Ričards Bahs, "Viens"
- Es zinu, ka mēs visi esam skolēni, - es atbildēju. - Un mums ir daži obligātie priekšmeti: izdzīvošana, iztikšana, pajumte, - es daudznozīmīgi teicu. ~ Vai nav jocīgi, ka kādu mīlēt, neizvirzot nekādus nosacījumus, nozīmē neuztraukties par to, kas viņš ir vai ko viņš dara! Iznāk, ka bezierunu mīlestība ir tāda pati kā vienaldzība! ( ... tālāk ... ) |
|
| |
|
Pēters Hēgs "Nakts stāsti"
Kad vīrieši gribēja nodzēst lampu, kura stāvēja pie viņas gultas, tad viņa teica - nē, es gribu, lai tā ir iedegta, jo es esmu lampu mauka. *** Man vīna smalkumu pirmkārt un galvenokārt neizsaka ne alkohola iedarbība, ne tā garša un krāsa, un pat ne tā cena. Man šī pudele ir vērtīga, jo tā spēj saistīt un vēlāk atbrīvot atmiņas. Vīns ir nogatavināts pudelē un saglabāts un pastiprinājis tādu kā gaistošu, bet intensīvu patiesību par savu dzimšanu. Nepārprotiet mani. Arī man reibums ir Dieva dāvana mums, cilvēkiem, lai mēs spētu redzēt skaidri, un to, ko zinu par sarkano krāsu arī es esmu iemācījies skatoties uz sveci caur burgundieša glāzi. Taču pirmkārt un galvenokārt vīnam jāliek man skatīties atpakaļ, uz to gadu, kad tika novāktas vīnogas. |
|
| |
|
Džakomo Kazanova "Memuāri"
Daudzas sievietes pārmet vīriešiem nepastāvību un izturas pret viņiem kā krāpniekiem, viņām šķiet, ka jau tad, kas tie devuši uzticības zvērestu, viņu prātos ieperinājusies neuzticība. Smieklīgi! Mīlas brīžos mēs visi to domājam nopietni, tikai šie brīži nav mūža garumā. Ikviens vīrietis mīlas karstumā runā tikai to, ko saka viņa sirds. *** Visas sievietes ir viena sieviete. |
|
| |
| |
|
Margareta Mičela "Zaudētā Leisena"
Kad pamodos, droši vien bija pusnakts vai ap to; pa neiestikloto logu slīpi iespīdēja mēness stari. Mazajā būdā bija smacīgi, un mana sāpošā galva - karsta. Sliedamies kājās, es kabatā sagrābstīju sērkociņus un vienu uzšķīlu, gribēdams atrast kādu ūdens malku. ... Durvis spēji atvērās. Ārā stāvēja mana mazā dāma! Viņa bija ģērbusies plānā, baltā naktstērpā, un pāri tam uzmetusi sārta zīda kimono. Stāvēdama durvīs, viņa nervozi savilka to ciešāk ap kaklu. Gaišie mati pusatrisuši krita pār pleciem. Mazajās, slaikajās kājās - sārta zīda tupelītes. Lūpas mazliet pavērtas no ātrās elpas. Dzalkstošām acīm viņa panācās tuvāk. ... Tas bija skaists spāņu tērauda duncītis ar sudraba rokturi. Mis Rosai acis iemirdzējās, kad viņa satvēra šo ieroci, palūkodamās uz spalu un pūlēdamās pustumsā izlasīt tajā iegravētos vārdus. ... Tā kā roku nebija iespējams paspiest, es noliecos un noskūpstīju mazās, baltās delnas virspusi. Kad manas lūpas to skāra, acīm tuvu atradās uzraksts "Amigo mio" un es klusībā lūdzos, lai šis duncis briesmās patiešām izrādītos draugs. ... ..nejautā man nedz par nakti, nedz par nākamo dienu. Es dzīvoju gluži kā apjukumā, nespēdams saprast, kas lēcies. Visu rīta cēlienu kapteinis Džims nobraukāja šurp un turp, turpretī es nespēju darīt neko citu kā domāt par savu mazo dāmu. Vai tiešām tā reize, kad viņa stāvēja atvērtajās durvīs, lūkodamās manī ar savām dzeltenmelnajām, mīklainajām acīm, piespiedusi "Amigo mio" pie krūtīm, liegam vējiņam plandot sārto tērpu, - vai tā reize būs pēdējā, un es viņu nekad vairs neredzēšu? |
|
| |
|
Gaiķu Māris - Mugursoma
"Man ir tik bail kad naktīs atkal nesāp kad tik silti ir un lipīgi tik mīksti - es mazliet pazīstu ziedus un miglu no rītiem un tos sīkos vilnīšus uz tavas vēsās pieres starp tiem ka pat drīkstu to neredzēt vairs - sveši akmeņi manā dārzā manās krūtīs un krūtīs - bet mēs esam putni un lidojam augstu virs rūsas lepnajiem jumtiem Nepieskarties nemaz - un tu jau atkal smaidi" |
|
| |
|
Ēriks Kūlis "Mēs ar Maksi"
..ņemt no dzīves to, ko tā dod. *** ..cilvēkiem allaž kaut kā trūkst. Vienmēr viņus urda nemiers atrast to īsto, to pašu galveno, kas dzīvei piešķir jāgu. *** ..naudai ir milzīga nozīme dzīves jēgā. Esmu dzirdējis un lasījis, ka naudā neslēpjas laime, ka ir lietas, kuras nevar nopirkt par naudu, bet tomēr, tomēr ... *** Naudā ir spēks. Ja nauda kādā jaukā dienā zaudētu savu lomu, tas sagrautu cilvēka psihi. Nauda ir tikpat svarīga kā gravitācija. Tā visam piešķir svaru. *** Vecumdienā jāpadzīvo savā vaļā. Bet vēl nav saņemta pensija par pirmo mēnesi, kad cilvēkam vairs naktīs nanāk miegs, negaršo brokastis un viņš nekur nerod miera. Cilvāks laužas atpakaļ dzīvē. *** Vienatnē ar dabu cilvēks allaž kļūst tīrāks. *** Cilvēkam vientulība dažreiz nāk tikai par labu. *** Gads pagājis. Mūs gaida mūsu neizdomātās domas, nepadarītie darbi tur, aiz sliekšņa, kuru pārkāpjot, solāmies paši sev, ka noteikti veiksim daudz vairāk, būsim iecietīgāgi un neiecietīgāki, mīlēsim un reizē nīdīsim daudz dziļāk, ciešāk tversim rokās savas gribas grožus ... Solāmies, kā katrā Vecgada vakarā. |
|
| |
|
ārts
„Jo daiļdrabs sevi neaizstāv ārpus sevis. Viss, kas nepieciešamas mākslas uztverei atrodams pašā mākslā, ne blakusparādībās. Intelekts ir un vienmēr būs greizsirdīgs uz mākslu.” G. Repše prozas anatomija - septiņi stāsti par mīlu |
|
| |
|
Ēriks Kūlis "Nobela prēmija mīlestībā"
..par visu jāmaksā, par velti cilvēkam laikam nāk tikai vecums, pat skumjas nevar būt par velti. ..kas nekaitētu dzīvot sapņu pilī pie sapņu prinča, nebūtu jāgaida algas dienas un inventarizācijas, nebūtu sūdzību grāmatas, celšanās no rītiem, bērnudārzu, eksāmenu sesiju un darba, visu mūžu tikai darbs līdz pensijai,.. ..mēs jūsu vietā sen jau būtu jūrmalā, ir nu gan cilvēki, brīvajā laikā nekā cita nezina kā mīcīties pa bodēm bez vajadzības, bet vakarā mājās žēlojas: kur gan paliek diena, aizskrien dienas vēja spārniem, nekā nepagūst izdarīt, jāiet gulēt, rīt atkal jāceļas. ..jo cilvēks vairāk steidzas, jo dzīve ātrāk paiet, daba necieš steigu,.. ..ja nav kur ielikt sirdi, tad cilvēks ir tikai bļodas piedēklis, uzsildīts mironis. ..nespēdami vai negribēdami rūpēties par dzimstību, mēs pārāk lielas rūpes izrādām mūsu mirušajiem, it kā lepodamies ar to, cik mums daudz aizgājēju.. ..pret rutīnu ir bezspēcīgas pat kapsētas. ..sāpēm jāizsāp, un sāpēm jāpāriet, tās nav mūžīgas,.. |
|
| |
|
Mineko Iwasaki "Geisha of Gion"
You can't put talented, beautiful, elegant women together with rich and powerful men and expect nothing to happen. *** ( Tulkojums. ) |
|
| |
|
Teodors Draizers "Amerikāņu traģēdija"
Un vienmēr tie stāstīja, ka dievs vai Kristus, vai dievišķā žēlastība izglabusi viņus no tādas vai citādas likstas,- nekad ne vārda par to, ka viņi kādam citam būtu palīdzējuši. |
|
| |
|
Mārgareta Atvuda "Aklais slepkava"
Vakar biju aizgājusi pie ārsta aprunāties par savām reiboņa lēkmēm. Viņš teica, ka man esot izveidojusies tā vaina, kuru dēvē par sirdi, - it kā veseliem cilvēkiem tās nebūtu. *** Līdzko varenie krituši, ir neaprakstāms prieks noslaucīt viņos kājas. *** Plānot ķēniņa nāvi ir viens, bet pavisam kas cits ir tikt pieķertam šajā nodarbē. *** Svarīgi ir nevis meli, bet gan vairīšanās no nepieciešamības melot. Prasme jau iepriekš panākt, lai visi jautājumi izklausītos muļķīgi. *** Nujā, šie advokāti ņem maksu par katru minūti, taisni kā pašas lētākās ielenes. Visu laiku gaidīju, ka pie durvīm atskanēs klauvējiens un aizkaitināta balss: Ei, jūs tur! Ko muļļājas? Fiksi dabūn augšā, iekšā un laukā! *** Impulsa vadīts, viņš spētu mirt viņas dēļ, taču dzīvot viņas dēļ - tas būtu kaut kas pavisam cits. Uz vienmuļību viņam nav talanta. *** Labākais veids, kā glabāt noslēpumu, ir izlikties, ka noslēpuma nemaz nav. |
|
