"Man ir tik bail kad naktīs atkal nesāp kad tik silti ir un lipīgi tik mīksti - es mazliet pazīstu ziedus un miglu no rītiem un tos sīkos vilnīšus uz tavas vēsās pieres starp tiem ka pat drīkstu to neredzēt vairs - sveši akmeņi manā dārzā manās krūtīs un krūtīs - bet mēs esam putni un lidojam augstu virs rūsas lepnajiem jumtiem
Nepieskarties nemaz - un tu jau atkal smaidi"